6/8/09 09:56 am/iemīlējos dziesmā/ |
*aliyasiela`s
*[uz]dzīve
6/2/09 10:00 pmLasu friendlisti un priecājos par jūsu pozitīvismu un optimismu.Jūs visi esat tīk fõršiņi! Gan jau manā smilškastē arī saule iespīdēs. Ņemu iedvesmu no jums.. |
6/1/09 09:07 pmar mani nekas vairs nav labi. man viss riebjas un nezinu ko pati gribu. besī viss! |
5/27/09 12:46 pmesmu piefiksējusi ka manī mājo divi 'es' - pirmais runā veselā saprāta valodā, otrais neprāta un sirds valoda. un viņi viens ar otru cīnās neļaujot man mierīgi gulēt un dzīvot. es vairs nezinu kas es esmu un esmu pazaudējusi to stabilo pamatu zem kājām kuru biju veidojusi pēdējo gadu laikā. es varu lidot un reizē krist. un man ir bail no katra nākoša vārda un sajūtas.jopcik bumbiņ, pavasaris manā galā šogad nebija plānots.. |
5/21/09 02:46 pmman nežēlīgi nāk miegs!un tas viss tikai tāpēc ka jūtos LAIMĪGA!!!! |
5/21/09 11:21 amnerunāt skaļi, nekliegt aiz laimes.ļauties sapnim. izdzīvot visu to, kas dots. ech, mīļie, turam īkšķīšus! |
5/21/09 10:00 amesmu atpakaļ pagātnē.šoreiz, pagaidām, laimīgā. piever acis un atkal kā toreiz.. |
5/20/09 09:51 pmsēžu Ļeņingradā, malkoju atsāpinošos līdzekļus un domāju par to kas notiek mājās.pirmo reizi bērns atstāts viens ar tēvu, jebšu tēvs ar bērnu? |
5/19/09 02:28 pmtā jau ir es esmu galējību cilvēks.ja ņemu tad tā ka jūt, ja ne tad vispār ne. un es atkal esmu uz sevi paņēmusi lielo sporta svētku organizēšanu. šogad gan mums būs kopējais ziedojumu fonds, bet tas visu padara tikai interesantāku, kā ar minimāliem līdzekļiem panākt maksimālu efektu. tad nu ardievu mans plānotais atvaļinājums, mana vasara un veselais saprāts. ardievu mīļie, tiksimies augustā. |
5/19/09 10:31 amja tu šodien redzi meiteni īsos svārciņos, dejojam basām kājām pa peļķēm, nebrīnies!nāc un pievienojies! |
5/19/09 09:33 ammāja iztīrīta.viss vecais izmests. gadiem krātie nieki un atmiņas ar slapju grīdaslupatu izmēsti. tagad ir miers. ir tīkami ielīst savā vietā un dzert siltu tēju. tagad ir labi. un nav žēl. nav nožēlas. nav morālu pārmetumu. dzīve, es eju tev pretī ar atplestām rokām. ņem mani! |
5/18/09 12:21 pmtur aiz loga ir PAVASARIS! |
5/18/09 10:13 amdivu dienu darba maratons brīvdienās dara savu - jūtos fiziski izmocīta, stīva, jūtu katru ķermeņa šūniņu, kurai tikusi lielāka slodze. esmu miegaina & mierīga. esmu savākusies un visas morālās paģiras pārvērtusi fiziskā izlādē. tagad tik bik atgūt kustības un atkal kraut virsū slodzi.šīsnedēļas plāns ir pārpildīts ar visa veida izdarībām & enerģijas izlādēm. šodien vēl būs mierīgā diena, tikai iztīrīt un pārkārtot māju, bet no rītdienas sāksies sevis mocīšana. Lai, TAS TUR AUGŠĀ, stāv klāt manam veselajam un ne tik veselajam saprātam un vispār, lai vienkārši stāv klāt. Es esmu fōrša! |
5/14/09 08:53 pmun tagad priekā par mūsu pagātni, nepiepildītajiem sapņiem un neskaidro nākotni!neticu ka zivs pūst no galvas, viss sākas no iekšām. un cilvēki arī iznīkst no iekšām - no sirds. |
5/14/09 04:02 pmšodienai pietiek.beidzam darbu & prom uz mājām. zem trīs atslēgām un zem biezās segas. tā lai neviens netiek klāt. tā lai ir miers. un tā līdz rītam. |
5/14/09 12:07 pmmani šodien kaitina viss!mani kaitina tas ka redzieties es neatbilstu kautkādiem [vvz kur reģistrētiem] standartiem par to kādai jābūt 22 gadus jaunas sievietes dzīvei, ikdienai un domāšanai. mani kaitina kolēģu uzspēlētais draudzīgums - 'vai ku` tu jauka & fōrša'. mani kaitina dažu kolēģu pārspīlētā vienaldzība kas nu jau robežojas ar ignorēšanu. un vēl, un vēl un vēl... vēl viens atraus mana kabineta durvis lai kko iepīkstētos un es iekodīšu kājā. tā lūk! |
5/14/09 08:56 ampēkšņi visa friendliste sākusi runāt par kopdzīvi, tās plusiem un mīnusiem.tas ir kaut kāds lipīgs sindroms? |
5/13/09 01:36 pmmēģinu ieriebt pati sev.savai dzīvei & visiem tiem kuri ar to sapinušies. skaista & nepieejama. alkohols ir labākās pretsāpju zāles sirdssāpju gadījumā. bet es sevi jau kādu laiciņu moku un ļauju sāpēt. nav iekāriena, bet laikam nāksies atsāpināties.. |
5/11/09 10:31 amnogurusi no dzīves.ļoti. ļoti, ļoti. |
5/6/09 12:27 pm - par to kas priekšā.Vispār aizvien biežāk pieķeru sevi vērojam un vērtējam apkārtējos cilvēkus. Un bieži vien sanāk kaut kā nosodoši tas viss. Ļoti daudziem paziņām pēkšņi ir uzradušies vairākas 'otrās puses' vienlaicīgi, ļoti daudzi šķirās un atkal iet kopā. Bet tas viss nav tā vērts!!! Nu labi ir fōrši uz to īso mirkli, kad ar jebkuru ir klikšķis, bet cik ilgi var viens otru mocīt? Un sūdīgākais, ka mocās paši, jo nezin beigās vairs uz kuru pusi skriet.Es gribu baltas, tīras attiecības ar apkārtējiem. Tādas bez meliem & visādām citādām figņām. Un pat ja es vēlreiz/atkal izdegšu, es labāk būšu godīga pret sevi un pats galvenais pret to otro cilvēku. Tāpat kā viņš ir godīgs pret mani. Tagad mēs vienkārši kopā gaidām beigas. Gaidām to mirkli, kad vienam no mums pietrūks spēka. Un tad mēs atkal būsim vienkārši labi draugi. Viņš mani māca staigāt pa zemi, bet es viņam mācu lidot. Mēs esam no divām dažādām pasaulēm, bet mūsu kopīgi nozagtie mirkļi ir tik vienkārši savā patiesumā. Un, nē, mēs vēl joprojām neesam mīļākie. Mēs vēl tikai meklējam viens otru & iepazīstam, saostamies un pierodam. Un iespējams pat mēs arī nekad nekļūsim par mīļākajiem. Mēs vienkārši būsim viens otram kā patvērums no apkārtējās pasaules. |
5/6/09 10:52 am - par senajiem laikiem.Atceries manu veco klabīti? Tur, kur bija ļoti daudz rakstīts par Viņu.. To, kurā bija sāpes, šķiršanās, salabšana un tam visam cauri neizmērojama mīlestība no manas puses...Tagad es reizēm pārlapoju vecos ierakstus, lai neaizmirstu, kā tas toreiz bija. Bet viss ir ļoti mainījies. Pirms kāda laika, kad vēl šķita ka Viņš bija tas īstais/vienīgais/neaizmirstamais un mans pacietības mērs bija pārpārēm pilns es piezvanīju un izaicināju cilvēku uz sarunu, jo lai vai cik ilgu laiku mēs viens ar otru nebijām runājuši/redzējušies, mūs tomēr vieno un vienmēr vienos mūsu dēls, kuru viņš nebija redzējis vairākus gadus. Gadus kurus es pavadīju divos stāvokļos - vai nu eksistējot vai smagi uzdzīvojot... Tad nu lūk, tagad kožu pirkstos, jo man priekš sevis šo tikšanos laikam vajadzēja jau sen. Lai saprastu ka es turos pie kaut kādām muļķīgām atmiņām un iedomu tēliem.. Viss ir mainījies - es esmu izaugusi no viņa, un viņš man šķiet tik tāls un nevajadzīgs. Tikai tagad ir mirklis kad bērnam vajag Tēti, un es viņam to neliegšu. Tad nu lūk mīļie - arī no mīlestības var izaugt, pareizāk sakot - mīlestību var pāraugt. Tagad mēs esam pieaugušāki, mēs viens otru uztveram savādāk & spējam novērtēt situācijas reālāk. Tagad ir laiks iet tālāk, augt, priecāties, DZĪVOT! |
5/6/09 08:48 am - /nošpikots teksts/Kad pienāks tavas dzīves pēdējās dienas, kas būs tā lieta, kuru tu vēlēsies visvairāk? ... Vai tu ilgosies apskaut savu augstskolas diplomu? Vai tu lūgsi, lai tev palīdz nokļūt garāžā un ļauj vēl kādu mirkli pasēdēt tavā automašīnā? Vai tu gūsi mierinājumu, pārlasot savas ienākumu deklarācijas? Vissvarīgākie taču tajā brīdī būs cilvēki. Ja attiecībām būs vislielākā nozīme TAD, vai tām nevajadzētu atvēlēt galveno lomu jau TAGAD? |
5/5/09 06:15 pm - vot laiki pienākuši..Ir torte, bet nav ar ko dalīties.. |
5/5/09 02:34 pm"ja katru reizi kad es eju uz mērķi es turētos pie teiciena, ka eju pāri līķiem, aiz manis jau būtu kapsēta" |
4/17/09 02:57 pmha!man ir čirkaini mati, lakoti nadziņi, apburošs smaids & burvīgs krekliņš ar vārdu - DORA! un tie kuri darbavietā zin šī vārda izcelsmi ik pa laikam ienāk kabinetā iesmiet. un vēl... vēl.. man ir kaut kas ar kolēģi. to pašu. tikai es nezinu kas. bet tas jau cits stāsts. pagaidām skaists. |
4/14/09 12:37 pmnepieciešams draudzīgs plecs.pie kura piekļauties & vienkārši pasēdēt. paklusēt. |
4/8/09 01:57 pmhttp://aliya2009.mybrute.com/ |
4/3/09 03:00 pm - 'vsem pīseC'nu i mi dožiļis!pat runāt negribās. situācija valstī [t.sk. manā darba vietā] ir sasniegusi manu nervu augstāko punktu. jāiet kārties! |
3/25/09 02:37 pmšodien aprit tieši gads, kopš es strādāju kopā ar savu šefu. un tieši šodien es atcerējos cik ļoti man viņš nepatika sākumā un cik ļoti es biju gatava mainīt darbu dēļ viņa. un visas kopā ievārītās & izstrebtās putras. un visu, visu, visu, ko man viņa dēļ nācies iemācīties un kā man nācies sevi pierādīt.šodien es viņam aizstiepu rozes un apsveicu ar kopā nostrādātu gadu, vienam otru paciešot. un paldies Dievam sajūtas ir abpusējas. prozit! par labākajiem šefiem & viņu sekretārēm! |
3/25/09 12:26 pmAr mani nekas nenotiek, vismaz nekas ievērības cienīgs. Turpinu eksistēt un izrauties no mūžīgās rutīnas. Turpinu cepties par dažu personu netiešu manas dzīves kontrolēšanu. Ir pemetusies kaut kāda nevēlēšanās rakstīt, runāt & apspriest.esmu tā kā ierāvusies sevī & cītīgi gatavojos pavasara uznācienam. |
Powered by Sviesta Ciba