| View: | Jaunākais. |
| View: | Arhivētais. |
| View: | Draugi. |
| View: | Par sevi. |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
|||||||||||
| ||||
| Iešu gulēt. Sestdiena pagāja neko nedarot. Spēki nevairojas... KO darīt????? Laikam sabrukšu:(( Kas citus dzīvē iepriecina, piešķir krāsu, ka tie teic, ka dzīve skaista? Man tā ir apnicīga, garlaicīga, vienmuļa... Vai tiešām dzīve ir skaista???? Kāpēc cilvēki tik ļoti pie tās turās?? | ||||
comments: ir doma     |
| ||||||
| Manu dzīvi padara skaistāku satikšanās ar labiem un patīkamiem cilvēkiem, to iepazīšana. Un dzīve ir tik skaista, cik skaistu Tu to padari. Un cilvēki turās pie dzīves, jo vienkārši nav citas iespējas.. | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| Es jau cenšos visādi to savu dzīvīti izdaiļot, bet atpakaļ saņemu tikai topašu neko:( Gribas, nu tā kā Poterā - tu pamāj ar zizli un esi jau laimes varā;) Varbūt ne no tā gala esmu sākusi? Varbūt tomēr ir kāda formula, kas citus padara laimīgus? Ir vēl viens jautājums par to, vai tie, kurus par laimīgiem uzskatu es - sirds dziļumos patiesi tādi ir... Varbūt laime ir dažu īpātiņu izdomājums un tāda stāvokļa vienkārši nav??? | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Laime eksistē. Laime parādās tad, kad pazūd aizspriedumi. Un par Poteru runājot - tās grāmatas & filmas patiesībā ir ļoti nežēlīgas, jo rada klātesamības sajūtu patīkamos, aizraujošos notikumos, kuri nav iespējami. Un par to vai tavuprāt laimīgie ir patiešām laimīgi - iespējams, ka viņi paši to nezina. Lai nu kā - no malas viss izskatās savādāk. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Kā ir ar tevi?? Tu laimi esi sastapis? Ja jā, tad kāda tā ir tev??? Varbūt vari padalīties. Varbūt, ka šī jau man ir, bet es neesmu pamanījuis, jo nezinu, ka tā ir laime:)??? | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Es esmu sastapies ar vairākiem laimes mirkļiem, bet konstanti laimīgs es noteikti neesmu. Pašlaik savā dzīvē es vairāk vai mazāk vienkārši velku laiku. Laime ir tad, kad Tev nerūp ikdienas problēmas; kad Tu dari to, kas Tev pašai patīk; kad Tu neuztraucies par to vai esi laimīga vai neesi; kad Tu pavadi katru mirkli bez nožēlas par kaut ko nepadarītu. Laime ir tad, kad Tu vai nu apmierini visas savas vēlmes vai arī vienkārši aizmirsti par neapmierinātajām. Un Tu noteikti vari atrast savā dzīvē kādu mirkli, dienu, laiku, kad Tu juties laimīga. Starp citu, visbiežāk cilvēks spēj novērtēt laimi tad, ja ir piedzīvojis daudzas nelaimes. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Ha! Uzminēji! Man laikam šī nelaime - nav manā dzīvē tādu īsti lielu nelaimju. Nevienu un neko neesmu zaudējusi, pagaidām neesmu pamatīgi slimojusi, vīra un bērnu man nav, kas sagādā rūpes, un ar kuriem var atgadīties dažādas ķezas... Varbūt esmu pārāk laimīga? Man ir lieliski draugi, vecāki, māsa, darbs, kurš pagaidām vēl nedaudz patīk, studijas, lauku mājas, uz kurām doties un rast mieru. Varbūt tai labo lietu jūklī neapzinos, ka tieši šobrīt esmu īsti laimīga??? | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Pagaidi, gan jau arī Tava lielā nelaime pienāks un tad Tu sapratīsi, cik labi bija tad kaut kad, kad nebija tās nelaimes, cik tad Tu biji laimīga. Un tad Tu varēsi visu mūžu cīnīties, lai izjustu kaut nedaudz no tās bezrūpības, kas Tev bija toreiz un tad Tu beidzot zināsi, kas ir laime :P Ak jā un Tu neesi laimīga arī pašreiz. Ja Tu būtu laimīga, Tev neuzmāktos muļķīgi jautājumi par to, kas ir laime. Laime ir harmonijā un cik es lasu - harmonija ne gluži Tev ir.. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Pēc savas būtības esmu tik haotiska, ka būt harmoniskai man ir neiespējams stāvoklis:) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Ir dažādi cilvēki ar dažādām dzīvēm. Fabrikas strādnieka ikdiena pilnīgi noteikti ir daudz garlaicīgāka un vienmuļāka par tavējo. Mūsu problēma ir tāda, ka mēs dažreiz gribam nezin ko. Dzīve piedāvā lieliskas iespējas, jāmāk tikai tās izmantot. | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| Paldies! Uzmundrināji! Tā jau laikam ir, tik labi, ka kādreiz kāds to atgādina:) P.S. Kas tev ir teicis, ka nestrādāju fabrikā un neštancēju, piemēram, detaļas telefoniem... | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Nedomāju vis, ka tu ar detaļu štancēšanu nodarbojies. :D | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Diez, ar ko tad es varētu nodarbojos??? Nez vai, no šiem dažiem tekstiņiem, var rasties viedoklis par to, ar ko es varētu nodarboties:) Reizēm es tikko iegūtus paziņas tirpinu ar jautājumu - Nu, saki, par ko es strādāju?? Kā iepriecina tas, ka lielākoties cilvēki neatmin, par ko es strādāju. Kā es negribu kļūt par tādu, kam uz pieres rakstīta darba vieta... | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| Viss ir relatīvs. Ļoti iespējams, ka daudziem strādniekiem viņu dzīves nešķiet garlaicīgas vai vienmuļas, bet gan vienkārši harmoniskas. Kā vairākkārt teicis kāds gudrs cilvēks, patiesība ir vienkāršībā. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Es nerunāju par paša strādnieka uztveri. Viņam varbūt arī liekas normāli tas, ko viņš dara, taču pilnīgi noteikti ne visos gadījumos. Bet manā uztverē viņa darbs ir nenormāli garlaicīgs un tikai prātu notrulina. Te no ambīcijām un spējām daudz kas ir atkarīgs. Tas, kam lemts rāpot, nelidos. Un diez vai tas gudrais ar patiesību vienkāršībā domāja fabrikas strādnieka vienmuļo ikdienu. Tomēr skaidrs ir tas, ka arī tādi cilvēki ir vajadzīgi. Katram ir sava vieta sociāli-ekonomiskajā sistēmā. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Pēdējās nedēļas laikā daudz esmu domājusi tieši par - tiem nelidot, kam jārāpo. Kas ir tas, kas cilvēku noliek vienā vai otrā ierakumu pusē. Vai mēs paši labprātīgi ieņemam šo vietu? Bet varbūt ir iespējamas attiecības pa horizontāli, kad visi ir vienlīdz vērti? | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Visi nav vienlīdz vērti, tas ir tik acīmredzami, ka nav apspriešanas vērts. Man taču tev nav jāskaidro tik saprotamas lietas... | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Zinu, jau zinu! Bet tā kā visai bieži dzīve noliek "rāpotāja" lomā, ļauj takš maķenīt pasapņot;) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| Varbūt pie vainas ir Tava userbilde; varbūt pie vainas ir tas, ka Tu liec manīt, ka strādnieki rāpo, nevis otrādi; varbūt kaut kas cits, bet es jūtu iedomību Tavā tekstā ;) Vispār jau, strādnieku darbs notrulina prātu tikai tiem, kuriem jau pamatā truls prāts. Bet, ja pats par sevi esi domājoš cilvēks, tad strādājot monotonu, fizisku darbu ir ļoti daudz brīva laika domāšanai (pat vairāk nekā kādam biroja krēsla sildītājam), ja vien tu ļauj savam ķermenim strādāt automātiski. Un es ceru, ka domāšanu Tu neuzskati par garlaicīgu un prātu notrulinošu nodarbi, jo tā nav. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Es gan biju domājusi otrādi. Vai ir iespējama situācija, kad mēs nejūtamies pār kādu pārāki. Nenosakām cita ricību, neizmantojam varu. Jā, reizēm esmu augstprātīga, bet pēc tam jūtos nu ļoti slikti... Apzinos, ka manai augstprātībai nav nemazākā pamata... Bet tā sanāk un es skatos, ka visiem tā sanāk. Tāpēc jau es domāju par tām attiecībām pa horizontāli, kur visi ir līdzvērtīgi spēlētāji, ka jau tavs statuss tev neliek pār kādu justies pārākam... Daudziem klātienē uzdevu šo jautājumu, bet viņi apgalvoja, ka tā esot utopija - slima sunīša murgi. Es personīgi no šis parādības - augstprātība - esmu nogurusi. Un nav svarīgi, vai esmu augstprātīga es, vai pret mani izturās augstprātīgi. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Pagaidām izskatās, ka cilvēki vēl nav nobrieduši tādām pārmaiņām.. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| Tev laikam nav sevišķi daudz sanācis saskarties ar strādniekiem? Starp viņiem ir maz tādu cilvēku, kuriem domāšana būtu stiprā puse. Tava ironija par to, ko es uzskatu par domāšanu, ir pilnīgi nevietā. Manus uzskatus par domāšanu var skaidri noprast no tā, ko es uzrakstīju šajā sakarā. Un man nav jātaisnojas kaut kāda sprukstiņa priekšā, kāpēc man nepatīk strādnieki. Kāpēc nepatīk, argumentēti paskaidroju. Ja nesaproti, pats vainīgs. Kašķēties ar tevi kašķēšanās pēc es netaisos. Punkts. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Es zinu, ka daudzi strādnieki tiešām nav nekas vairāk kā nelaimīgi, nodzērušies, kompleksaini radījumi, kas nevienam neatvieglo dzīvi, bet ne jau tādēļ, ka strādātu fizisku un monotonu darbu, bet gan tādēļ, ka nekad tā īsti nav tikuši ar sevi galā, bet gan patvērušies alkoholā. Bet, ja esi domājoš cilvēks jau pamatā, tad fizisks darbs neko sliktu nenodara smadzenēm, bet, iespējams, pat attīsta tās, ja vien māki domāt. Un man ir sanācis pietiekami saskarties ar strādniekiem un es zinu, ka tie ir tikpat dažādi cilvēki, kā `intelektuālā` darba darītāji. Abās pusēs ir gan dumji un aprobežoti, gan labi cilvēki. Bet es neuzskatu, ka ir pamats domāt, ka kāds ir zemākas kārtas tikai tādēļ, ka seko citiem principiem. Starp citu, es neuzskatu, ka kašķējos vai lieku tev taisnoties. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
|||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}