Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
|||||||||||
| ||||
| comments: ir doma |
| ||||||
| Manu dzīvi padara skaistāku satikšanās ar labiem un patīkamiem cilvēkiem, to iepazīšana. Un dzīve ir tik skaista, cik skaistu Tu to padari. Un cilvēki turās pie dzīves, jo vienkārši nav citas iespējas.. | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| Es jau cenšos visādi to savu dzīvīti izdaiļot, bet atpakaļ saņemu tikai topašu neko:( Gribas, nu tā kā Poterā - tu pamāj ar zizli un esi jau laimes varā;) Varbūt ne no tā gala esmu sākusi? Varbūt tomēr ir kāda formula, kas citus padara laimīgus? Ir vēl viens jautājums par to, vai tie, kurus par laimīgiem uzskatu es - sirds dziļumos patiesi tādi ir... Varbūt laime ir dažu īpātiņu izdomājums un tāda stāvokļa vienkārši nav??? | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Laime eksistē. Laime parādās tad, kad pazūd aizspriedumi. Un par Poteru runājot - tās grāmatas & filmas patiesībā ir ļoti nežēlīgas, jo rada klātesamības sajūtu patīkamos, aizraujošos notikumos, kuri nav iespējami. Un par to vai tavuprāt laimīgie ir patiešām laimīgi - iespējams, ka viņi paši to nezina. Lai nu kā - no malas viss izskatās savādāk. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Kā ir ar tevi?? Tu laimi esi sastapis? Ja jā, tad kāda tā ir tev??? Varbūt vari padalīties. Varbūt, ka šī jau man ir, bet es neesmu pamanījuis, jo nezinu, ka tā ir laime:)??? | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Es esmu sastapies ar vairākiem laimes mirkļiem, bet konstanti laimīgs es noteikti neesmu. Pašlaik savā dzīvē es vairāk vai mazāk vienkārši velku laiku. Laime ir tad, kad Tev nerūp ikdienas problēmas; kad Tu dari to, kas Tev pašai patīk; kad Tu neuztraucies par to vai esi laimīga vai neesi; kad Tu pavadi katru mirkli bez nožēlas par kaut ko nepadarītu. Laime ir tad, kad Tu vai nu apmierini visas savas vēlmes vai arī vienkārši aizmirsti par neapmierinātajām. Un Tu noteikti vari atrast savā dzīvē kādu mirkli, dienu, laiku, kad Tu juties laimīga. Starp citu, visbiežāk cilvēks spēj novērtēt laimi tad, ja ir piedzīvojis daudzas nelaimes. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Ha! Uzminēji! Man laikam šī nelaime - nav manā dzīvē tādu īsti lielu nelaimju. Nevienu un neko neesmu zaudējusi, pagaidām neesmu pamatīgi slimojusi, vīra un bērnu man nav, kas sagādā rūpes, un ar kuriem var atgadīties dažādas ķezas... Varbūt esmu pārāk laimīga? Man ir lieliski draugi, vecāki, māsa, darbs, kurš pagaidām vēl nedaudz patīk, studijas, lauku mājas, uz kurām doties un rast mieru. Varbūt tai labo lietu jūklī neapzinos, ka tieši šobrīt esmu īsti laimīga??? | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Pagaidi, gan jau arī Tava lielā nelaime pienāks un tad Tu sapratīsi, cik labi bija tad kaut kad, kad nebija tās nelaimes, cik tad Tu biji laimīga. Un tad Tu varēsi visu mūžu cīnīties, lai izjustu kaut nedaudz no tās bezrūpības, kas Tev bija toreiz un tad Tu beidzot zināsi, kas ir laime :P Ak jā un Tu neesi laimīga arī pašreiz. Ja Tu būtu laimīga, Tev neuzmāktos muļķīgi jautājumi par to, kas ir laime. Laime ir harmonijā un cik es lasu - harmonija ne gluži Tev ir.. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Pēc savas būtības esmu tik haotiska, ka būt harmoniskai man ir neiespējams stāvoklis:) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
|||||||||||