| Es gan biju domājusi otrādi. Vai ir iespējama situācija, kad mēs nejūtamies pār kādu pārāki. Nenosakām cita ricību, neizmantojam varu. Jā, reizēm esmu augstprātīga, bet pēc tam jūtos nu ļoti slikti... Apzinos, ka manai augstprātībai nav nemazākā pamata... Bet tā sanāk un es skatos, ka visiem tā sanāk. Tāpēc jau es domāju par tām attiecībām pa horizontāli, kur visi ir līdzvērtīgi spēlētāji, ka jau tavs statuss tev neliek pār kādu justies pārākam... Daudziem klātienē uzdevu šo jautājumu, bet viņi apgalvoja, ka tā esot utopija - slima sunīša murgi. Es personīgi no šis parādības - augstprātība - esmu nogurusi. Un nav svarīgi, vai esmu augstprātīga es, vai pret mani izturās augstprātīgi. |