Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību...

Time:

13:48

Meža zvēriņi mūžīgi izsmēja un izjokoja viņu tikai par to, ka viņš nebija tik mīksts un pūkains kā pārējie, bet gan mazs un adatains, un turklāt vēl resns, kad bija sarāvies kamoliņā. Nevienu neinteresēja tas, ka zem šī durstīgā kažociņa slēpjas kaut kas ļoti labsirdīgs un maigs. Ar Ezīti neviens pat necentās sadraudzēties, jo tad jau nebūtu par ko pasmieties.
Katrs rīts mežā pieciem draugiem – Zaķēnam, Lācēnam, Āpsēnam, Jenotēnam un Vāverēnam sākās, izdomājot par Ezīti visvisādas riebeklības un ķircinot viņu. Reiz Zaķēns ierosināja izrakt bedri, nomaskēt to ar zariem un ievilināt tajā Ezīti. Pēc šī notikuma Ezītis vairākas dienas kliboja tāpēc, ka, krītot bedrē, bija izmežģījis ķepiņu. Nevienam nebija viņa žēl. Gluži otrādi – ar nobintētu ķepu viņš bija vēl smieklīgāks nekā pirms tam.
Nu pasmējāmies par Ezīti?????

comments: 42 raksta or ir doma

Februāris 14., 2006

Time:	16:06
Mūzika:	Vladimir Cosma Jean de Florette

«“Mīlestība ir laiks, ko mēs veltam viens otram,” reiz izlasīju kādā grāmatā. Mūsu dzīves laiks ir ierobežots, un mēs neviens nezinam, cikos tas beigsies. Patiešām, varbūt pati dārgākā mīlestības dāvana, ko mēs kādam varam uzdāvināt, ir savs laiks. Bet no otras puses – vai vispār ir kaut kas cits, izņemot mīlestību (ja ar to domā gan mīlestībā darītu darbu, gan attiecības, gan vispār – visu lielo, krāšņo dzīvošanas sajūtu), kam šo laiku ir vērts tērēt?»

Cibiņi viens otram tērē laiku... Tātad mēs mīlam viens otru??????

comments: 13 raksta or ir doma

Februāris 14., 2006

Time:

18:09

Šito es neizdomāju... Tas tā, ja nav ko darīt:)))

Krievu kristīgā psiholoģe T. Florenska uzskata, ka mūsdienās cilvēku savstarpējās attiecībās ir pazaudēta izpratne par otru cilvēku kā noslēpumu. Tas ir iemesls, kādēļ mīlestības dialoga veidošanās ir principiāli traumēta. Cilvēka reducēšana uz izzināmo, tveramo rada ilūziju, ka otra persona ir pārzināma un vadāma. Tas atver durvis egocentrētai satiksmei, kurā trūkst eksistenciālas pietātes.
Taču patiesais ir apslēpts, tas nav uzreiz tieši ieraugāms, tāpat kā mūsu īstais partneris uzreiz nedodas rokās, bet ir kā uzdevums, kas jārisina, noslēpums, kas jāatklāj, nepieejamais, kam var tuvoties tikai ar pacietību un pazemību. Mīlestība slēpjas no kaislības rupjā, egoistiskā tvēriena. Mīlestība lēnām raisās laukā no cilvēka sirds tumsas, kur tā apslēpta, tā dzimst tikai tad, kad tiek gaidīta, meklēta un atbilstoši godāta, - tad, ja cilvēks ir gatavs otra dēļ panest grūtības, atteikties no sava egoisma, parādīt uzticību. Tā notiek otra cilvēka atklāšana – cienot viņa apslēptību un brīvību.

Es tik mēģinu izdibināt, kas ir kristīgā psiholoģe:))) Augstskolā par šitādiem zvēriem nepieminēja:)))

comments: 7 raksta or ir doma

Februāris 14., 2006

Time:

22:31

Atradu šis dienas izskaņai:)))
Par mīlestību un ģimenes dzīvi
*Tikai bieži iemīloties, cilvēks iemācās ilgstoši saglabāt uzticību.
*Stipra mīlestība spēj piedot visu, bet tā kļūst bezspēcīga, ja nav, ko piedot.
*Ja vīrietis uzticīgi mīl vienu sievieti, tad, iespējams, ka viņš krāpj kādu citu.
*Puse vīriešu ir blēži un krāpnieki, turpretī puse sieviešu – godīgas un uzticamas.
*Sievas dzīvo ilgāk ziņkārības pēc – grib redzēt sava audzināšanas darba rezultātus.
*Sievietes stiprākais ierocis ir maigums, un to viņai jāvingrinās lietot bez žēlastības.

Īpaši pašai:
*Skolnieki visātrāk aizmirst to, ko nekad nav zinājuši, skolotāji visilgāk atceras to, kas nekad nav noticis.

comments: ir doma