Šito es neizdomāju... Tas tā, ja nav ko darīt:)))
Krievu kristīgā psiholoģe T. Florenska uzskata, ka mūsdienās cilvēku savstarpējās attiecībās ir pazaudēta izpratne par otru cilvēku kā noslēpumu. Tas ir iemesls, kādēļ mīlestības dialoga veidošanās ir principiāli traumēta. Cilvēka reducēšana uz izzināmo, tveramo rada ilūziju, ka otra persona ir pārzināma un vadāma. Tas atver durvis egocentrētai satiksmei, kurā trūkst eksistenciālas pietātes.
Taču patiesais ir apslēpts, tas nav uzreiz tieši ieraugāms, tāpat kā mūsu īstais partneris uzreiz nedodas rokās, bet ir kā uzdevums, kas jārisina, noslēpums, kas jāatklāj, nepieejamais, kam var tuvoties tikai ar pacietību un pazemību. Mīlestība slēpjas no kaislības rupjā, egoistiskā tvēriena. Mīlestība lēnām raisās laukā no cilvēka sirds tumsas, kur tā apslēpta, tā dzimst tikai tad, kad tiek gaidīta, meklēta un atbilstoši godāta, - tad, ja cilvēks ir gatavs otra dēļ panest grūtības, atteikties no sava egoisma, parādīt uzticību. Tā notiek otra cilvēka atklāšana – cienot viņa apslēptību un brīvību.
Es tik mēģinu izdibināt, kas ir kristīgā psiholoģe:))) Augstskolā par šitādiem zvēriem nepieminēja:))) |