| View: | Jaunākais. |
| View: | Arhivētais. |
| View: | Draugi. |
| View: | Par sevi. |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
|||||||||||
| ||||
comments: ir doma     |
| ||||||
| Nu es nezinu, es negribētu teikt, ka man ir parādījusies "salkanība, lišķība un sintētiskās laimes sajūta", bet cinisma nudien palicis mazāk. Cinisms bija vairāk iederīgs, kad bija "mūžīgas dzīvošanas sajūta", tagad pēkšņi esmu izpratusi laika vērtību un tāpēc gribas dzīvot, priecājoties par katru brīdi, kas man ir dots. Un, jā, laimes sajūta - tagad bieži vien esmu laimīga par lietām, kuras agrāk varbūt pat nepamanīju. Varbūt tas citiem kā reiz izskatās pēc salkanības un "sintētiskas laimes sajūtas":) Vārdu sakot, mazāk gruzona kā 30tajos;) | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| Jap, kaut kā tā tas arī izskatās no malas, bet nezinu, laikam ar mani kas nav tā, jo laikam ejot es kļūstu arvien ciniskākam, dzīves mazvērtība arvien redzamāka un laiks - ?! Arī mans gruzons iet mazuma, bet viņa vietā nāk vēlme iesmiet par visus , "kas citiem svēts". | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Nu vispār jau... svarīgi šajā gadījumā ir tas vai Tu par lietām labsirdīgi iesmīkņā vai ļauni ņirdz... | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
|||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}