Nu es nezinu, es negribētu teikt, ka man ir parādījusies "salkanība, lišķība un sintētiskās laimes sajūta", bet cinisma nudien palicis mazāk. Cinisms bija vairāk iederīgs, kad bija "mūžīgas dzīvošanas sajūta", tagad pēkšņi esmu izpratusi laika vērtību un tāpēc gribas dzīvot, priecājoties par katru brīdi, kas man ir dots. Un, jā, laimes sajūta - tagad bieži vien esmu laimīga par lietām, kuras agrāk varbūt pat nepamanīju. Varbūt tas citiem kā reiz izskatās pēc salkanības un "sintētiskas laimes sajūtas":)
Vārdu sakot, mazāk gruzona kā 30tajos;) |