Mājupceļā Ilmārs izdomāja sižetu jaunai zinātniskās fantastikas filmai "Kiborgs impersonalizators". Kiborgs po ir nonācis uz zemes, kur apvārdo cilvēkus un iefiltrējas viņu vidē, viņus atdarinot un atspoguļojot viņus, kā arī visu laiku maina identitāti, balstoties uz faktiem, ko uzzina no sarunām. Un tad viņš satiek mašīnā Evu, kas arī ir kiborgs impersonalizators, viņi sāk apvārdot un atspoguļot viens otru, runājot aizvien ātrāk un ātrāk, līdz beidzot abi sadeg.

Kā ir - ja pērk LMT "Mans komplekts" - tā cena, kas norādītā pie konkrētiem tarifiem ir tikai par telefonu vai kopā ar pieslēgumu?

Nesaprotu, ko man darīt - iet pavingrot, iziet pastaigā, aiziet uz kādu kultūras pasākumu socializēties vai kādā kafejnīcā palasīt grāmatu (mājās lasīt jau apnika, visu dienu lasu visu ko).

Spīdola: Kārtējo reizi pārliecinājos, cik gudra sieviete es esmu.

Aiz loga lidinās divas resnas spāres, sitas pret stiklu un cenšas ielauzties dzīvoklī. Nekad neesmu redzējusi pilsētas centrā spāres.

Ilmārs saka, ka es izskatoties pēc čau-čau

Atkal aizdedzinājuši kaimiņmāju, fak. SMIRD!!!!

Ilmārs (guļ dīvāniņā): Nu apgriez taču plati, ko tu gaidi? Zini, kāpēc hipiji bija tievi? Jo viņiem vajadzēja ik pēc 20 minūtēm apgriezt plates.

Biedrība „Sapņu teātris” aicina visus ieinteresētus!

Uz skatuves, nav brīža, kad artists nesazinās. Nav tāda brīža dzīvē.

Mūsu partneris sazināšanām var būt cits cilvēks, auditorija, nedzīvie priekšmeti (reālie vai izdomātie). Bieži cilvēks pats sev ir partneris, kad pieveršas sev. Dāžreiz mijiedarboties mums ir viegli, mēs varam būt spontāni. Bet citos apstākļos - ir grūtības. Brīva komunikācija – ir gan vajadzība, gan prieks.

Treniņš ir balstīt uz aktiermākslas vingrinājumiem.

Aktiermāksla – ir efektīvs instrument sevis attīstībai un mijiedarbībai, izmantojot kuru dalībnieki iegūs lielāku pārliecību uzstājoties auditorijas priekšā, ikdienas sarunās, diskusijās, prezentācijās; spēju pārliecināt, iemaņas būt interesantam sarunu biedram; mundrumu un labu garastāvokli.

[10:24:45] UJ: galīgi vecs šķiet tāds, kuram ir desmit gadi, ja tev ir astoņi
[10:24:54] UJ: tagad jau nav tik traki.

Vai bērza sulas jau var dabūt? Ja jā, kur var nopirkt (svaigas)?

Iemigu uz dīvāna un sapņoju, ka esmu mājas, bet visas istabas ir savā starpā savienotas, mēbelētas pākstis.

sit sideways and pass it quietly

Nafig paģiras?

annuska, paldies

Lietderīgums, tas ir tāds vārds, kas padara tavu dzīvi par elli. Beidzot tu sāc domāt arī par sevi šādās kategorijās - kā attaisnot savu eksistenci. Un tad tu saproti, ka, lai arī esi lieta, tomēr nekam nederi.

2006. gada 5. novembris

Nejauša motīva vadīta noskatījos vairākas īsas dokumentālās filmas par sieviešu apgraizīšanu. Visvairāk mani pārsteidza divas lietas - tas, ka šī prakse ir tik izplatīta Ēģiptē, kas man šķita visnotaļ civilizēta, un tas, ka sieviešu apgraizīšanai tomēr ir tik daudz kopēja ar vaksāciju (kāda komentētāja pie Auziņas raksta bija norādījusi, ka šīs prakses salīdzināt ir nekorekti, un man tas iespiedās atmiņā). Skaidrs, ka cilvēktiesību kontekstā tās ir ļoti atšķirīgas, tomēr izskatās, ka ļoti līdzīgi ir šo prakšu pamatojumi. Pirmkārt, uzkrītoši ir tas, ka daudzas aptaujātās sievietes, kas pauž atbalstu apgraizīšanas praksei, min tādu argumentu kā tīrību - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Apgraizītas sievietes labāk smaržojot, ir tīrākas, turklāt klitors tiek uzskatīts par vīrišķo ķermeņa daļu, un, to nogriežot, sieviete tiek padarīta par īstu, tīru sievieti. Lai arī šī procedūra ir ārkārtīgi sāpīga, mātes ved savas meitas pie apgraizītājām, lai "par viņām, par meitām, nerunātu slikti, lai viņa būtu vīram pievilcīga". Daudz kaismīgāk apgraizīšanu aizstāv tieši sievietes, nevis vīrieši, kuri, protams, arī uztur spēkā priekšstatus par šīs prakses nepieciešamību, taču ne ar tādu uzstājību. Un galu galā finansiālais aspekts - daudzās Āfrikas valstis NVO, kas cenšas izbeigt šo tradīciju un izglītot sievietes par prakses bīstamību un kaitīgumu, atzīst, ka to ir ļoti grūti izdarīt, kamēr ir sievietes, kurām apgraizīšana ir vienīgais iztikas avots - īsāk sakot bizness, un, protams, ka viņu interesēs ir uzturēt šo praksi, pretējā gadījumā viņām nebūs ar ko uzturēt savu ģimeni. (Varbūt tāpēc vaksācija ir tik populāra tieši Austrumeiropā?)

Sieviešu apgraizīšana ir arī ārkārtīgi sena tradīcija - spriežot pēc Ēģiptiešu mūmijām, tā tikusi praktizēta vēl Faraonu laikmetā. Un kad Tuvajos Austrumos parādījās islāms, tā jau tur bija pamatīgi iesakņojusies. Īsāk sakot, tas viss mani vedina uz domām, ka mūsdienās bikini vaksācija varētu būt sava veida sieviešu apgraizīšanas modernais, "civilizētais" variants, un tās pamatā patiešām ir arhetipiska nepieciešamība nošķirt sievišķo no vīrišķā.

kaķēns un Marks Tvens