Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

nedēļa ir norušināta.
7am-9pm ikdienas.
nedzeršana izpalika, jo vīnu pēc 14 nostrādatām stundām uj kā vajag!

plus, bļaustīgajai priekšniecībai,laikam, esmu iebāzis mutē korķi, jo viss tā, ka nav kur piesieties - esmu uzturējis restorānu un tā budžetu perfektā kārtībā sešas dienas pēc kārtas.
un tas ir tikai sākums.

beigu sākums, jo atkal jau esmu četros mēnešos sasniedzis savas karjeras kalngalus konkrētajā iestādē.

tūliņpat kļūs garlaicīgi un būs jāmeklē kāds cits no kā mācīties,
tādēļ, lai kādudienu es zinātu, ka ieguldu savu sūri grūti iestrādāto kāpostu veselīgā augsnē.

nutad činčin!

darbs ventilatoram uzrakstīts.

un, pēc šodien nospraustā plāna, rītdien sākas jauns mēģinājums nedzert/nesmēķēt.

tikai tādēļ, ka vienmēr tak to visu var atsākt!

yes!

nutad činčin!

viņa zvanīja un teica, ka atbrauks.
es teicu, lai nebrauc.

mēs esam draugi un tas man diezgan labi patīk.
un nafig neko negribas manīt.

stupid?
nē - činčin!

tā - auto ir nopirkts.

pofig dīzeļi, pofig golfi, jo dzīvē vajag arī nedaudz prieka.

tādēļ Moonika tagat braukā ar šito:

šodien visu dienu pa Dublinu krustu šķērsu, skatoties uz GPS un mēģinot koncentrēties uz ceļu, nevis uz vēl līdz šim (5 gadi) neatklātiem Dublinas smukumiem..
visam pa vidu Moonika, kas baksta ar pirkstu degunā un sauc "pa labi, šite pa labi jānogriežas bij..!!"

meklējām mašīnas.

apskatījām 4.

visas kakas.

un pa kuru laiku 3 golfs ir tik ļoti ārā no mūsdienām, ka sajūta, ka braucu ar traktoru, kaut tikai 2 gadi vecāks kā Celica, kas labāka ikvienā aspektā par jaunāko no Golfiem?!..
un nekad nevajag pat mēģināt kautko pirkt, ja sakaltušam Polo visapkārt ir jauniešu bariņš trenniņbiksēs, kas to vien dara, kā slavē rūsā mirstošo pabērnu..

enīvei.

neko nenopirkām.

aizgājām paēst launagu amerikāņu restorānā un izsmējām nedēļas daudzuma smieklus.

rītvakar meklēšanās turpinājums.

pagaidām činčin!

pamiers ir pārromantizēts līdz nelabumam un jau rīt mēs ar Moonika braucam iepirkt ģimenes auto - zilu golfu, dīzeli.

joki pie malas.

manuprāt šitas ir traģēdija, kas notiek.

jāiedzer, laikam.

nutad činčin.

Moonika zvana tikai tad ja kautko vajag.

esot saplīsusi mašīna, nevarot piedarbināt.

teicu, lai gaida rītu un pagaidām palieto autobusus, jo tumšs un es ir sadzērājies.

brīvdiena aizvadīta strādājot.

taisu ēdienu recepšu mapi mūsu retorānu ķēdei, tā, lai ikviens tur strādājojaiš idiots zinātu kā jātaisa hummus, nerunājot nemaz par saltimbocca linguine..
pēdējā laikā zili brīnumi ar tiem mūsu pavāru realizējumiem.

enīvei - telefons izslēgts un tagat var doties pēc port un iežūžot nākamās brīvdienas priekšvakari!

nudad, čin!

ir ap 10 naktē un tikko esmu beidzis strādāt, kaut ierados mā ap 7 un atvēru vīnu uzreiz, ticībā, ka priekšā divas zaļas brīvdienas.

un tas viss tikai tādēļ, ka pasaule ir pilna ar debīli cilvēki, kas bāž savas pakaļas uz daiktiem, kas diametram bišķ pa lielu.

lielummānija, ibio!

tagat gan cinčin.

karoče vakarvakar izdzēru dienišķo vīnu un tad vēlvienu un tad ap astoņiem atnāca Kristinka un mēs iepīpojām bongu.

bij doma, ka iepīpojam, pačillojam un tad viņa brauc mā.

skujas.

pamodāmies šorīt ap deviņiem abi pakrituši gultā - es zem deķa, viņa kājgalī saritinājies kā tāds paklīdis šunelis.

hwz, kas bij tas ko mēs iepīpojām, bet skaic, ka fkn stiprs pasākums, jo man šodien vēl līdzpat vēlai pēcpusdienai realitāte neeksistēja.

bet jocīgā kārtā strādāt tas itinnemaz netraucēja, kaut bija nenormāli busy - viss kā pa sviestu un pat saņēmu priekšniecības uzslavu - viss esot bijis lieliski un pēc augstākajiem standartiem!


hell yeah - dzīvot tas ir šitā!

nutad činčin!

"un tad atvērsies skapja durvis un istabā ienāks svešinieks. Tu nezināsi kā viņu sauc, bed zināsi, kas viņš ir.."

šitāds murgs mani visu nakti mocīja nost un šodien jutos kā sabraukta pīle.

divas dienas esmu nodzīvojis tādā kā alkohola leiputrijā - sidru? ok!; vīnu? ok!; alu? ok!; port? ok!; viskiju? ok!; scotch? ok!; šņabi? ok!

un vakarvakar bija tā, ka fiziski neko vairs negribējās sevī liet.
izdzēru krūzi alus, izēdu spaini tomātu zupas un devos pie miera.

šorīt pamostoties viss atpakaļ normalitātē - milzīga glāze port!

labrīt un činčin!

otrā diena ar UBUNTU

patīk! ;)

ļoti ātrs! yes!

karoče Jameson.

baibaii karoče.

pamodos un aizsoļoju līdz veikalam pēc "kautkas dzerams".

pa ceļam iedomājos, ka mani jāklonē, jo esmu tik nenormāli pareizss savā esībā, ka pat pēc 24h dzerstīšanās esmu pasūtījis sev iMac, nevis rumāņu maukas no Dublinas, esmu uzinstalējis vecajam ābolam UBUNTU, nevis Windows, neesmu kāpis iekš auto un apdraudējis daudzbērnu vientuļās mātes, bet devies veselīgā pastaigā pa rudenīgām, nodzeltējušu lapu piebirušām, mazpilsētas ielām sadabūt savu kārtējo aizmiršanās dziru.

es ir super, manuprāt!

tā - vakariņas pasūtītas online,
jaunais iMac (tas kurš pirksta biezumā) ar nopirkts online.

ja nebūtu šodien izdomājis krāmēties ar to jobano UBUNTU, tad man viss šitas izpaliktu un būtu sev ietaupījis nieka 1.5K naudiņas..

pidarasi ibio - sabojāja garstāvokli un iemeta atpakaļ patērētāju biedrībā!!!

ejat ieskrieties ar to savu programmēšanu! viss, kas nāk pa baltu velti ir milzīga brūna kaka!

i sjo!!!

p.s. sorry, bet es ir dusmīgs šobrīd.

yes! dabūju atpakaļ skaņu!!!

p.s. nupat jau domāju, ka jābrauc uz veikalu pēc jauna kompja.

karoče nāve:

izdomāju, ka mans iMac nenormāli lēns. noinstalēju nafig to apple sūdu un uzliku linux.

nu un tagat es esmu: /visnelaimiigaakais/apjukushaakais/cilee.k s/uz/pasaule/dir: pisec/

mans plakstiņš un ūzace raustās jau otro dienu.
nekas nepalīdz.
nekas.

tas, laikam, tādēļ, ka esmu komandējumā šite:



lauku lauki un veci cilvēki, kas smird kā veci cilvēki un ēd kā veci cilvēki.

fuipēkaka.

no "dzīvo tikai šodienai", mans ikdienas plāns pārvērties uz "dzīvo un izbaudi šodienu, jo tu zini ko darīt rīt tā, lai kādudien nekas nav jādara"

tas fkn labi, manuprāt.

nutad činčin!