Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

karoče vakarvakar izdzēru dienišķo vīnu un tad vēlvienu un tad ap astoņiem atnāca Kristinka un mēs iepīpojām bongu.

bij doma, ka iepīpojam, pačillojam un tad viņa brauc mā.

skujas.

pamodāmies šorīt ap deviņiem abi pakrituši gultā - es zem deķa, viņa kājgalī saritinājies kā tāds paklīdis šunelis.

hwz, kas bij tas ko mēs iepīpojām, bet skaic, ka fkn stiprs pasākums, jo man šodien vēl līdzpat vēlai pēcpusdienai realitāte neeksistēja.

bet jocīgā kārtā strādāt tas itinnemaz netraucēja, kaut bija nenormāli busy - viss kā pa sviestu un pat saņēmu priekšniecības uzslavu - viss esot bijis lieliski un pēc augstākajiem standartiem!


hell yeah - dzīvot tas ir šitā!

nutad činčin!