Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

vakar izvilkos līdz veco ļaužu krogum un izdzēru miljons pintes klausoties vecu ļaužu stāstos par īriju pirms EU.

tad steberēju mājup un domāju, ka jokaini tie veco ļaužu krogi, jo tur tāds kā svēts klusums un visi sēž pie bāra un klusībā sūc savu Guinness, neviens nesarunājas, pat pinti pasūta ar vieglu galvas mājienu..

bet atliek kādam uzsākt sarunu un uzreiz visi ir gatavi stāstīt savu dzīvi - es uzsāku sarunu, mēs visi pārvācācāmies pie milzīga galda un vakars beidzās ar Dāvida (78 g.v.) uzsauktajiem jāgeršotiem.

p.s. uzreiz jāpaskaidro, ka krogus vecie cilvēki ir vienīgie vecie cilvēki, kas man šķiet patīkami. pārējie ir fuipēkaka.

Ieva.

aizliegtais auglis.

patiesi.

p.s. un nafig tā liktenim jadara? prom iz dzīves un miers un tā jau divi gadi, bet ne - liek mums uz ielas saskrieties jau trešo dienu pēc kārtas...

darbā visi sāk buntoties un pukstēt - laikam samanījuši svaigu gaisu, jo esmu atvēris durvis promiešanai.

tikvien, ka viņi visi kā tādas žurkas - pīkst vienā laidā, bet turpina sēdēt smirdīgā alā.


vēl tikai piecas dienas jāizvelk un tad prom un vēsture.

nutad činčin!

es nez..

neskatoties uz gaidāmo finansiālo krīzi es skrūvēju un pārskrūvēju Celica un drīz tas auto būs kā jauns!

fanātisms, ka es jums saku!

es tai vietā vairs nevaru pastrādāt.

viss krīt uz nerva un tā, bet pildu savus pienākumus daudz labāk kā jebkad, jo tādēļ, ka pofig, laikam, un stresa kā tāda nav.

kolēģi šūpo galvas un saka, ka neapdomīgi tā - pamest darbu pirms esmu atradis ko citu vietā.
bet viņi nezin, ka es ta vienmēr esmu darījis, jo zinu, ka darbu varu atrast jebkad un ja pavisam švaki ar piedāvajumiem, tad varu darīt jebko.

rīt es varu būt santehniķis, parīt jumiķis, aizparīt pa telefonu tirgot tampaxus..

man patiesi ir pofig kā pelnu pajumtei un ķīniešu restortāniem, tikvien, ka es zinu, ko es gribu un turos pie Pašizveidota Pašizaugsmes Karjerai, plāna.
btw - nebūtu sācis visu šito pavāra epopeju, ja ne pirms gadiem dzimusī doma par "Patīkamo Ļaužu Nams"

bet badā nekad nenosprāgšu, jo es protu strādāt un es patīku cilvēkiem.

tādēļ činčin par nākamajām divām brīvajām dienām un pēc nedēļas sekojošajam (+/-)mēnesi atvaļinājuma manām paša iegribām!

manuprāt tas viss yo!

tas nu ir padarīts - es pametu darbu.

un viss iesākās aizvakar, kad sēdējām ar Ifu mūsu tukšajā restorānā un malkojām latte.
viņa pēkšņi saka, ka dodas prom no darba un vaicāja vai man ar nav tāda doma.
teicu, ka ir, ka nupat radās.

nu un ta mēs abi vienā dienā iesniedzām atlūgumus.

divi vislabākie darbinieki tutū.

šodien galvenajam menedžerim bija tādas galvassāpes, ka pirms pusdienaslaika aizbrauca mā dzert viskiju.
"fucked up, this is fucked up!!! i don't blame you guys, but I have to deal with this somehow.."

nutad činčin!

šodien darbā kārtējā sapulce.
priekšnieks ēd šokolādes kūku un lamājas uz visiem un tad piemin mani un saka, ka es esot perfekcionists no kuriem visiem jāmācās, jo "četru mēnešu laikā nekādu kļūdu un problēmu - tikai risinājumi"

viņam taisnība - manā dzīvē nav nekā cita kā tikai darbs.

tādēļ man nav izvēles..

ceļos ap 5:30, izdzeru kafiju, palienu zem dušas, pamostos, izpīpēju cigareti, iekāpju mašīnā, stiepju uz darbu un tad baroju cilvēkus līdz 7pm, tad braucu mā un pērku vīnu un ķīniešu vakariņas, tad skatos NationalGeographic doc.filmas par lāčiem un iemiegu, tad ceļos un atkal viss sākas no jauna..

vāveres ritenis.

tā nedrīkst.

bet nupat vēlviens činčin, jo rīt atkal uz darbu.

p.s. ļoti ceru, ka pasaules gals pēc mēneša, citādi pametīšu darbu, izvākšos no mājas un bomzīšos pa ielām ar saviem 3 kaķiem līdz nāve mūs skars.

Kattie pabeidza darbu agrāk un gribēja doties iepirkumos, bet teicās esot nogurusi doties turp ar autobusu.

un hwz kas man notika, es piedāvāju viņai auto un teica, lai atbrauc ap sešiem man to atdot.

un tas patiesi ir wtf, jo savu auto šo divu gadu laikā vēl nevienam neesmu iedevis pat izmēģināt, kurnuvēl uzticēt uz divām stundām SIEVIETEI!


raganas un buršanās, ka es jums saku!

laivaikā šā mana kļūdainā rīcība ir beigusies laimīgi un auto joprojām ne skrambiņas.

tādēļ činčin!

Moonika šorīt aizlidoja pie sava amerikas brūtgāna un atstāja man savu sarkano Cynos.

95 gads, 4 ātrumi, 16 vārsti, 120 zirgspēki, 750kg

fkn ōsom!

nupat esmu pārradies no 3 stundu braukalēšanas pa Wicklow kalniem un kopsavikumā - gribu vēl!

p.s. uz autobāņa ap 190 gan bišķ saraustīju čuri, jo sajūta, ka nupat pacelšos, ha!

tagat jāizdzer viskijpaliekas un rīt jābliež atkal!

nutad činčin!

un ja jūs te visi tagat domā, ka es vakarnakt sēdēju/raudāju, tad inyourface - paņēmu TAXI un pārdzēru visus.

tikko pamodos.
nafig vajdzēja.
350 euro tutū un kautkāda (!) sieviete nupat iekāpa autobusā.

šodien mūsu restorānu ķēdes darbinieku z-sv pārtijs.

visi dzer kopš septiņiem, bet es tikai pirms minūtem desmit ierados mājās no DARBA.

tas diezgan wtf, jo visiem pofig par nākamo četru dienu futbollkomandas ēdināšanu (dont worry, will be grand!), bet man ne.

veicu pasūtījumus no piegādātājiem, sasmērēju 120 sviestmaizes, izvāriju divus maisus makaronu un izcepu 73 vistas.


p.s. laikam būs jamaina darbs, jo es nevaru ciest bezatbildību! un sovakar šis ir vistiešakais pierādijums, ka visiem pofig, pat īpašniekiem un es to nevar ciest.

brīdī, kad esmu darbā līdz ausīm un man nekam citam vairs nav laika, trīs siev.dz.gab izdomā, ka tagat ir īstais laiks romantikai.

nafig?

šodien vairs nevarēju izturēt sāpes un aizbraucu pie ķīniešiem, jo redz tradicionālai medicīnai neticu, kopš viens superizglītots GP mani palaida mā nomirt ar ļoti nopietnu galvas traumu.

tātad ķīnieši.

šķībacasins onkulis mani apskatīja iztaustīja un pajautāja:
-dzer?
-dzeru.
-nutad viss skaidrs!
-kas? akna? nieres?
-nētak, esi veselīgāks par mani (onkulim ap 60), tikvien, ka esi sev sastiepis ribu muskuļus (wtf!) - iemiedz kā blāķis un tad guli tā visu nakti un ķermenim tā nav dabīga poza un tādēļ tu to kropļo.
-nu un kas man tagat jādara?
-piesakies uz masāžu un sildīšanu mūsu klīnikā.

un tad viņš man lūdza nogulties un salauza mugurkaulu divdesmit vietās, tad teica "tā, šitas ļaus justies nedaudz labāk"

tad noskaitīju 50 naudiņas, pierakstījos pie masiera un kliboju uz auto un tad pēkšņi pārņēma sajūta, ka es tak varu noskriet maratonu - nekas nesāp, viss labi un prāts tīrs no sāpju bloķēšanas!

ķīnieši rulz, ka es jums saku.

un es tagat tik happy, ka uzreiz jāietriepj kāds vīns!

nutad činčin!

detox ir sācies:

patiesībā man šis ir interesants brīdis manis paša izpētei, jo organisms pēkšņi vēlas mandarīnus, sarkanās bietes, liellopu gaļu un grieķu jogurtu.
organisms atsakās no sāls, no asiem ēdieniem un eļļā ceptiem ēdieniem.

nutad ņēmos gūglēt kāds sakars šīm kaprīzēm ar aknām un izrādās, ka vistiešākais - organisms pats grib sevi ārstēt un zin kā!

fkn ōsom, manuprāt, tāds organisms!

viss, kas mums jādara ir jāklausa savām iegribām un tad var dzīvot miljons gadu!

hell yes!

nujau gadus desmit nepacietīgi gaidītais moments ir klāt.

mans organisms vairs nespēj filtrēt alkoholu.

reiboņi un sāpes krūškurvja labajā pusē un ir aizdomas, ka tā ir akna, kas spirinās.

tātad man ir divas izvēles, mani mīļie - jāmet pie malas sevis indēšana, jebšu jāizliekas par idiotu un jāturpina sevi mērdēt.

otrā izvēle nav man, jo nevaru ciest fizisku diskomfortu, tādēļ detox un dzīvošana.

tas ir diezgan ķibelīgs pasākums, jo nupat manām nodzertajām smadzeņšūnām jānāk klajā ar tā aizvietotāju brīvā laika nosišanai, stresa nogalēšanai un vēsa prāta saglabāšanai.

es nez.

nutad par to domāšu rītnorīta, strebjot zaļo tēju (kafijai ar nē) un trīcošām rokām netinot cigareti,
bet pagaidām vēl nedaudz indes manam mirstošajam organismam
un ja man šonakt jāatstiepj pedālis, tad vismaz tas būs panākts dzerot port! ha!

nutad činčin!

ak jā - vakarnakt karaoke izdomājām, ka jādzied Gangnam Style. ha!

vakarnakt sapaicināju veselu kaudzi draugu uz krogu, tad piedzēros lopā un aizgāju mā agri.

šorīt visiem pa kārtai atvainojos par agro aiziešanu,
bet viņi saka, ka ir ok, jo izvilku visus no 4 sienām un visiem bijusi lieliska nakte.

p.s. Amy teica, ka es esot tāds kā striķis, kurš spēj visus savilkt kopā.

nutad činčin!

nedēļa ir norušināta.
7am-9pm ikdienas.
nedzeršana izpalika, jo vīnu pēc 14 nostrādatām stundām uj kā vajag!

plus, bļaustīgajai priekšniecībai,laikam, esmu iebāzis mutē korķi, jo viss tā, ka nav kur piesieties - esmu uzturējis restorānu un tā budžetu perfektā kārtībā sešas dienas pēc kārtas.
un tas ir tikai sākums.

beigu sākums, jo atkal jau esmu četros mēnešos sasniedzis savas karjeras kalngalus konkrētajā iestādē.

tūliņpat kļūs garlaicīgi un būs jāmeklē kāds cits no kā mācīties,
tādēļ, lai kādudienu es zinātu, ka ieguldu savu sūri grūti iestrādāto kāpostu veselīgā augsnē.

nutad činčin!