Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

pirms minūtes Moonika iekš whatsapp: "ejam uz kino?"


tā jau es domāju - cik tad ilgi dzīvos aizdomās, ka vēlviens cilvēks viņu necieš.

teicu, ka man izjaukts auto un līdz saulrietam jāsaliek atpakaļ kopā - tikai tādi mazi meli - un atvēru vēlvienu alu.

nutad činčin
uz princešu veselībām!

vakar Sergejam sirdsēsti jo Natālija joprojām (6 mēneši) piš smadzeni.
vakar ar Sergeju gonkojām pa apkārtnes mazpilsētām un viņš uzslīdēja uz apmales, mēģinot mani noķert..

šodien braucām uz servisu remontēties.


un tur pārsteigums - tur strādā kāds sens paziņa no latvijas, ko nebiju saticis jau gadiem.

viņam tikko piedzumusi meita nu un tad mums ar Sergeju bij jāskatās visas 220 bildes viņa telefonā...

puika pārpārēm laimīgs un pārpārēm lepns.

labi, ka vismaz kādam labi.

esmu atpakaļ uz salas.

jau 12 stundas.

joprojām vieglā šokā par realitāti.

un nekas nepalīdz.
pat viskijs ne.

Es esmu ļoti pacietiigs un iecietīgs, bet arī manai pacietībai un iecietībai ir robeža.

Teicu "no wonder you're 30 and single, no wonder I am your only friend... Oh - Was.. I didn't know the real you!" un iekāpu autobusā uz Tallinu.

Tallina ir fantastiska! Un dzert šeit superlēti!

čin'čin!!!

jo vairāk es vēroju, jo vairāk es mēģinu saprast, jo mazāk es saprotu.

visam svītra pāri.

ir es un ir ES.

ikvienā no mums.

manī vairs nav dusmu, nav nožēlas.

nav arī prieka.

ir esība.

sestdien iebraukšu Pērnavā,
nometīšu somu pludmalē
un neko-nedarīšu septiņas dienas no vietas.

man viss ir novienkāršots līdz kailumsajūtai.

ir THEmāsīca, kas aizvieto visu 85 cilvēku ģimeni. (zinu, ka lasi - mīlu TEVI līdz kaulam, L!!)

ir Moonika, kas dziedē visu bijušo/esošo/topošo EXgirlfriend sāpi.


pārējais ir opcijas, no kurām jāizvēlas un tikai.

un tad tu cilvēk dzer un dzer un dzer

lai aizmirstos

bet nekas jau neaizmirstas

viss ir tepat un domas joņo visapkārt un nav miera

jo vairāk dzer jo mazāk miera.

Robbie ir mans PARTY draugs.

viens otram vienmēr "available", jo zinam, ka būs "fkn madness".

Robbie 21, man 34.un tad kad ejam "scavenge" tad visas jūtīgās tiek man un "blowjobs" viņam.

jo es vairāk "make love" tipāžs, bet viņam tikai "fuck"

ANIMAL.

p.s. nākjampiektien braucu uz Igauniju.

atbrauc Sergejs un saka, ka viss "žopa".

karoče viņam zvanījusi Natālija un teikusi,ka darbkolēģe iekomentējusi faktu, ka viņas pakaļa pēdējā laikā aug.
uz ko puika atbildējis ar "ja zameķil"

klausule nomesta un visi zvani neatbildēti.

izdzērām pa graķītim un izdomājām, ka "žizņ gavno, solnce jobanij fanarj i vsje babi suki"

un aizbrauca Sergejs uz saviem angļu valodas kursiem.

#vienspacmājāsviens

man ir depresija.



iepirku litru CaptainMorgan, ieslēdzu sildītāju un sēžu istabā un skatos kā ārā aiz loga līst..

Moonika joprojām Igaunijā.

viņa gaida atbildi no postkomunistiskas birokrātijas pārņemtajiem dakteriem par operācijas datumu, ar pirkstu uz peli "BOOK FLIGHT TO DUBLIN".
es gaidu atbildi no viņas, ar pirkstu uz peli "BOOK FLIGHT TO TALLIN".


bardaks
un Portugālei, laikam, attā..


nutad uz Moonikas veselību
činčin

vakarnakt krogū sapazinos ar čiksu.

viņa saka - ejam uz WrightsVenue.

teicu, ka tur trešdienās studentu tuss un visiem ap 18.

viņa saka - man deviņpadsmit...

un tad es sapratu, ka es daru kautko nepareizi un man vajadzētu būt mājās ar sievu, bērniem un suni..

Moonika aizbrauca uz Igauniju uz 4 dienām, aizgāja uztaisīt analīzes un ārsti vairs nelaiž prom - esot jāsēž vēl vismaz 3 nedēļas un iespējams, ka operācija.


un tas notiek brīdī, kad mums pavisam skaidrs, ka mums vienam otru ļoti vajag.

skaipojam.

reiz man salūza sirds un es iekāpu vilcienā ar mugursomu kurā bija telts, kūpināta desa un pieci litri šņabja.
man todien gribējās nomirt kalnos.

"nodzerties līdz nāvei"

cik ilgi jādzer?
cik vajag naudas?


p.s. un kā lai tiek galā ar to izdzīvošanas instinktu, kas agrāk vai vēlāk ņemt virsroku?!

agrāk es te viskautko rakstīju ikdienas un manā dzīvē nekas nenotika.

tagat notiek visu laiku un būtu ui cik daudz ko rakstīt, bet vairs nav laika rakstīt.

tāds atstāstījums vien sanāk...

tātad sestdien, izdzēru vīnu un ieritinājos zem segām, ieslēdzu Desperate Housewifes, paņēmu krūzi tējas, cepumus un Nutella un biju gatavs patīkamai naktij ar sevi.

kas tev deva - zvana Karels, saka, ka depresija un braucot pie manis un man esot jāiet ar viņu uz klubu.
saku nē, bet tad ģērbjos un eju uz klubu.
satiekam draugus.
patīkama nakts, kaut pārpārēm alkohola.
ķeru taksi, bet Karel saka, ka nakts vēl nav galā un mums jāiet uz kazino.
ejam uz kazino.
spēlējam ruleti uz sarkano un melno krāsu, liekot likmes uz abām vienlaicīgi, jo tā nevar zaudēt un var dzert visu nakti pa baltu velti.

tā tas turpinās dažas stundas, līdz čiksai apnīk mūsu nezaudēšana un viņa saka, ka mums jāsāk spēlēt, ja ne tad metīs ārā.
sākam spēlēt.
nospēlējam lērumu naudas.

zvana Karela laulene un kliedz telefonā tiklīdz padzird, ka mēs kazino.

mēs metam klausuli un pusstundu spēlējam un dzeram uz vella paraušanu, tad ienāk laulene un izvelk mūs abus aiz krāga līdz mašīnai.

pamostos gultā virsdrēbēs, jo zvana telefons.
zvana no darba un saka, ka Karels esot saslimis un prasa, lai nostrādājot viņa vietā.
dzērumā piekrītu un desmit stundas mocos ar reibumu tad paģirām pārkarsušā restorāna virtuvē cepjot steikus.

nekadvairs.

činčin.

pirms nedēļas bij neprāta tuss iekš Dub.

beidzās viss ar to, ka izmeta mūs no geju bāra, jo gājām čurāt meiteņu tualetēs, jo bij bail, ka tanīs otrajās mūs varētu izvarot..


man laikam jābeidz tusēt ar divdesmitgadīgajiem..

nedēļu bez dzerekļiem.

viss labi.

un hvz kas sabīdījās prātā, ka šodien savajadzējās sapietest seju.


bez iemesla - tāpatvien.

viss šis bardaks sākās, kad sapratu, ka nespēju mīlēt, nespēju iemīlēties.


un apzinos, ka visa dzīve viens milzīgs FAIL vien būs, jo nebūs ģimenes, nebūs "māja"

būs neaptverams draugu pulks, būs ņemšanās līdz brīdim līdz aptrūkstas nauda, būs prieks līdz veselība uz urrā, būs izdzīvota dzīve līdz tā nodzīvota.

un man ir vienalga.

rīt?
parīt?
nāc un ņem mani un cepini uz iesma, sātan!

ha!

es nez kas tas ir, bet ar Mooniku mēs esam kā viens.

ikreiz kad satiekamies viss notiek kā paralēlā pasaulē, kurā esam tikai mēs un mūsu dzīves un viss apārtesošais neeksistē.

mēs apzinamies, ka definējums "pāris" pieliktu punktu mūsu slāpei izdzīvot dzīvi, tādēļ kniebjamies arī ar citiem un dzīvojam uz urrā.

koncepts, kas nekad agrāk nearvienu citu nebija pat iedomājams.

manuprāt labi tā.