Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

mums darbā onkulis no pakistānas strādā.
menedžeris.

puika uz urrā un ik vakaru dodas mājup ar pudeli vīna.

reiz kopā pīpojām un viņš man prasa vai es dzerot. teicu, ka bieži. tad viņš paziņo, ka esot alkoholiķiķis un, ka bez trīs pudelēm sarkanvīna diena nevar būt nosaukta par izdzīvota. teicu, ka tas super.

viņam ir četri bērni, nenormāli smuka sieva (reiz kādā darba tusā man prātā kņudēja doma to tanti pasaukt uz vienu "quickie" iekš noliktava - ideja tika veiksmīgi nogalēta ar mana skaidrā saprāta paliekām), bet ne jau par to stāsts - viņš vienmēr man palūjdz nomazgāt rokas pirms gatavoju viņa veģetāriešu pusdienas, jo tur varot būt cūkas gaļas molekulas un tā.

nu un tad es nekādi nevaru saprast kā musulmaņi tik nenormāli uzmanīgi ar to cūkasgaļas ēšanu, bet visu pārējo, kas Korānā aizliegts, lok kā no pārmērības raga..

kas ar to cūku?!

aizņēmos naudu, ielēju bendzīnu un izdemolēju Svētās Margaritas apvedceļus.

nedaudz dreb rokas un auto smird kā pārkarsis gludeklis, bet prātam miers beidzot.

un tagat var iedzert
un kautko uzrakstīt,
jo viss, nedēļas laikā apspiestais, negatīvisms tutū.

nutad činčin!

braukāju pa peļķēm un redzu, ka pa trotuāru čāpo salijis Adrians ar milzīgu kasti rokās.
piestāju.
kastē alus.
braucam mā un malkojam.

un šodien izdzēsos no visiem pieciem (!) iepazīšanās saitiem.

hwz, kas man tas bija par periodu.

labi, ka pārgāja - nevajag man nafig nekādus bābiešus iekš mana lieliskā dzīve!

vakar uz paģirām noskatījos OBLIVION.

tāc sūc!

viss - man vairs nedrīkst ielās - jāsēž mājās un jādzer.

vēlviena nakts klubā ar atmiņas zudumu tikai šoreiz es esot bučojies ar mazpilsētas tantēm.

un hwz kurām.. vai tā ir pārdevēja no lielveikala, kur ikdienas iepērkos, vai tā ir viņa, kas strādā bendzīntankā, vai tā ir viņa, kas dzīvo man kaimiņos un ikdienas saka "Hello!".. ??????

hwz - neatceros...

pagrīde uz dažām nedēļām nenāks pa sliktu dignity atgūšanai..

nutad činčin!

p.s. hedonists jobanais!

vakar ar darbkolēģiem devāmies vakariņās.

pasākums beidzās naktsklubā ar atmiņas zudumu divu stundu garumā.

šodien zvanīju sabutiļņikiem un prasīju vai neesmu sadarījis kautko par ko man tagat jākaunas, saņēmu atbildi, ka "itkā nē, tikvien, ka visām čiksām, kas mēgināja uzsākt sarunu, tu teici I AM SO DRUNK I CANT TALK, BUT WE CAN HAVE SOME SHOTS TOGETHER!"

tas izskaidro caurumu bankas kontā.

īrijā, pēc piecu gadu gaidīšanas, ir īsta vasara.
un tas uzliek pienākumu būt pludmalē ikdienas.

es vairs nevar.

sēžu ēnā un dzeru sarkanvīnu.

vakarnakt iemigu ap četriem rītā ar neapmierinātu vēlmi pietest seju.

šorīt pamodos ap septiņiem un nekas nebija mainījies.

gaidīju līdz 10.30 līdz atvērs bodi un laika nosišanai svilināju bendzīnu pa meža ceļiem, klausoties izpūtējā:
"būūūūūoooooommmmm....ffffffff..būūūūūūūū.....mmmmmmmmmm.....būūūūū....fff... ff.. ff..."

un jāsaka, ka tas tāpat kā klausoties ļaužu tarkšķēšanā par viņu dzīvēm.
ar nelielu atšķirību - izpūtējs nekrīt uz nerva.

es nez kas man šobrīd ir, bet man ļoti gribas mazu resnu sievieti.

akdies.

patreizējā situācija draugu vidē atgādina Latvijas deviņdesmitos - visi ļoti uzcītīgi skaita kapeikas no algas līdz algai un ja kautkas paliek pāri, tad dodas uz krogu..

patiesībā ir viens skuķis, kas man nenormāli patīk.

mūs iepazīstināja svētdien, iknedēļas TGI Sundays pasākumā.

tikvien, ka man līdz viņai jāpaaugas, jo mūs šķir aptuveni 20cm..

bet visādi citādi - perfekts radījums.

iepazīšanās saiti.

esmu sapiereģisrtējies visos.

bet nav tādas īstas skaidrības kādēļ, jo uz vēstulēm tāvaitā neatbildu,
un doma, ka man tagat jāsāk kautkādas attiecības ar kautkādu skuķi manī izraisa briesmu sajūtu.

ir tādas dienas, kad es pamostos, rīkojos un darbojos, bet apziņa dzīvo kautkādā citā dimensijā.

tādās dienās es auto atstāju mājās un dodos pastaigā.

un tas viss dēļ nedzeršanas, manuprāt,
nutad činčin.

tas neveiklais brīdis, kad skuķis ar kuru bijis randomsakars pirms trīs mēnešiem paziņo,
ka ir stāvoklī trīs mēnešus..

iestājas neveikla pauze un izlaužas jautājums: "MANS?"

es nekad neesmu vairījies no atbildības un nujau kādu laiku gribu bērnu, bet tikvien, ka nevaru atrast ar ko es gribētu to kopā audzināt, jo esmu kļuvis neciešami izvēlīgs, tādēļ šāda neizbēgama situācija varētu būt definējama tikai kā "winn/winn".

bet ak jel - tā atvieglojuma sajūta, kad izdzirdēju atbildi "NĒ"

bet tad atkal - kā viņa zin? vai man jātaisa paternitātes tests? vai viņa tikai melo?

jo ir nedaudz bēdīgi ap sirdi, jo varēja taču būt mans..

nutad činčin par prezervatīviem!

šodien pēc ilgiem laikiem devos izbraucienā, jo nevarēju vairs izturēt bezadrenalīna dzīvesveidu.

nu un tad bija tā, ka pedālis līdz grīdai, matu milimetrs plīvo vējā un uz pilnu klapi grebeņšikovs ar saviem stakani, un cilvēki pīpina un mirgo ugunis, jo viņiem, laikam, mans izbrauciens bišķ pa traku...


un tad vajadzēja vīnu.

un vīns tas bija.

es nez kas tas man ir ar tiem cilvēkiem, bet ir tā, ka sadraudzējos uz viens-divi.

un tad man jārunā, ja satieku veikalos, kas ir ļoti nepatīkami, ja esi izdzēris pudeli vīna un austiņās skan Edit Piaf..


kopsavilkumam - es neciešu cilvēkus un labprātāk esmu viens, ja vien kāds no PATĪKAMAJIEM cilvēkiem nepiesakās kompānijā, bet tādu man ļoti maz, kas labi, manuprāt.

un tad ir tās saulainās dienas, kurās nekas nav jādara.

un tās ir vislabākās, jo var darīt viskautko - atliek izvēlēties.

izvēlējos vīnu, istabu ēnā, miljons cigarešu, rakstīt un house mūziku līdz sareibst galva.

veseli!

kad es nedzeru - es braukāju apkārt, es strādāju maizei, es dodos iepirkumos, es skatos filmas, es lasu, es gatavoju vakariņas, es skrienu, es cilāju svarus.

kad es dzeru - es domāju domu domas, es eju uz krogu ar draugiem, es klausos mūziku, es baroju kaķus, es sēžu dārzā stundām un domāju par koku lapām, es pasūtu dārgus ēdienus no sushi restorāniem, es dziedu karakoki, es skatos senas bildes, es klausos mūziku kas lauž sirdi, es esmu gatavs piedzīvojumam, es rakstu cibā..


un hwz kas labāk.

p.s. man nupat šķiet, ka esmu saticis savu soul-mate un viss šitas nupat būs tutū.. skumji, nedaudz.

un tad man bija trīs stundas fantastiska meitene sarunām no iepazīšanās saita (esmu piereģistrējies visos - just in case, patiesība ir tur ārā)

runājam un smejamies katrs pie sava kompja ar savu vīnpudeli un tā, un tad izdomāju, ka jāpaskatās profils un bildes un tur viss tā viduvēji.
bet tas tak tāpat kā es - viduvēji.
tikvien, ka man tā triekšanās pēc apraktajiem zelta kalniem...

es nez, laikam jau Moonika bija taisnība, kad teica, kad man vajagot savus standartus bišķ piezemēt, jo nujau tas vecums un tā..

Moonika forver - NOT!