reiz četras nedēļas ar ex-ex-ex nodzīvojām alpos kalnā mājelē bez elekrības komunikācijas utt - gatavojām uz plīts līdzatnesto pārtiku un turpat mežā salasītos labumus un dienas pavadījām pastaigās kalnos, vai zvilnot saulē turpat mājeles pagalmā..
un tad bij jātgriežas pie cilvēkiem, jo bij jāpērk ēst un tad draudēja beigties nauda, jo īre civilizācijas apartamentos un visvisādi rēķini... un tad bij jātgriežas pelnīt nauda..
un tātad nez vai tas tā pa īstam ir iespējams vai nē.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
un tad bij jātgriežas pie cilvēkiem, jo bij jāpērk ēst un tad draudēja beigties nauda, jo īre civilizācijas apartamentos un visvisādi rēķini... un tad bij jātgriežas pelnīt nauda..
un tātad nez vai tas tā pa īstam ir iespējams vai nē.
nekad nekas tamlīdzīgs vēl netika piedzīvots! brīvības un laimes sajūta pamostoties:
- ko mēs šodien daram?
- dzīvojam dzīvi!
- gribi šodienu nodzīvot upes malā mētājot akmeņus?
- lai notiek!
p.s. un tas viss bez vielām un alkohola - tādā dzīvesritmā tas viss ir apgrūtinājums.