If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

esmu diezgan parliecinata, ka viss nav bezjēdzīgi (savādāk neko tādu neapņemtos:).
Mans sūdīgakais dzīves gads ir (gandrīz) garām, un es zinu, ka talāk viss būs ta kā pati veidošu.. jo es jau biju lejā un izkarpījos.
Problēma ir ta, ka man patīk būt/dzīvot vienai, lai arī reizēm ilgojos Pēc kā Cēla un Nezināma, bet tas parasti prasa iespringšanu, vēdera ieraušanu..kautkādu saņemšanos, un tad vieglāk ir "aij, nafig", paņemt rokā pudeli un ērti iekārtoties pie kopja. Un tikmēr, kamēr ir tā, nekāds īpašs prieks dzīvē nerodas. Ja nu vienīgais, ieraudzīt uz atlaidēm kādu labu alkoholu.
Es gribu atrast to zelta dzīslu, kad ir ilglaicīgs došanas prieks un vēlme būt "bariņā".

tas izklausās pēc izaugsmes:)Pilnīgi piekrītu "vsjo poznajotsa v sravnenie". Ir jānokļūst uz ielas, jāpadzīvo kādu laiku bez naudas, tad parādos, lai saprastu, ka sēžot smukā dzīvoklī, dzerot labu alkaholu, pa virsu uzkožot to, kas garšo..gruzīties, ka kolēģi stulbeņi ir fetišs:)
(tas par mani tagad).