Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

-Tu domā, ka mēs kādudien apprecēsimies un nodzīvosim laimīgu dzīvi kopā?
-Es domāju, ka nē.
Tad viņa saviebj seju pinkšķienam un prasa: "Kādēļ tu tā saki?"
-Jūs abi vēl esat pārāk jauni un nepieredzējuši un viss jūsu attiecībās ir ideāli, jo saskare ar dzīvi un situācijām, ko tā ar mums izspēlē jums tikai vēl priekšā. Tu esi skaista un kādu dienu tevī pamodīsies narcisms - tu sapratīsi cik skaista patiesībā esi un kā ar to var spēlēties, un ka tas nabaga žurnālistpuika tev nemaz nav vajadzīgs.
-Tā nav!
-Tā būs. Tas jau ir sācies - tu asini savus nagus manā dvēselē..

tad viņa piesarkst un izkāpj no mašīnas, piebilstot: "maybe", pasmaida un aizskrien.