man, patiesi, laiks maizes darbu mest pie malas un mesties dzīvē pilnu krūti drosmes un darīt kautko ar pustukšu kabatu, bet milzīgi daudz prieka dzīvošanas faktā * * * Zem šī arī es varētu parakstīties. Tak attur ne tikai tas, ka, iespējams, reiz man tas apniks, bet ka nevis gribēsies, bet iespējams vairs nevarēšu sākt kaut ko no nulles. :) Jau šajā reizē knapi izdevās, taču par otro reizi dziļi šaubos.
jā - nolādētais vecums un stabilitātes nepieciešamība..
kad man bija divdesmit, tad es visu sametu somā un maucu ar stopiem. kad man bija divdesmitseptiņi - tāpat. un hwz, kas ar mani ir noticis pa šiem 4 gadiem, bet es vairs tā negribu - man vajag visu saplānot, izdomāt un tikai tad sāku krāmēt mantas mašīnā, jo kājām es vairs nekur neeju..
* * *
Zem šī arī es varētu parakstīties. Tak attur ne tikai tas, ka, iespējams, reiz man tas apniks, bet ka nevis gribēsies, bet iespējams vairs nevarēšu sākt kaut ko no nulles. :) Jau šajā reizē knapi izdevās, taču par otro reizi dziļi šaubos.
kad man bija divdesmit, tad es visu sametu somā un maucu ar stopiem.
kad man bija divdesmitseptiņi - tāpat.
un hwz, kas ar mani ir noticis pa šiem 4 gadiem, bet es vairs tā negribu - man vajag visu saplānot, izdomāt un tikai tad sāku krāmēt mantas mašīnā, jo kājām es vairs nekur neeju..
saritināties kādā krūmā un izgulēt vientulības prieku gadu gadus - tā man gribas.
besis ir pēc darba. ikdienas,
jo tad saproti, ka esi smaidījis visu dienu, bet nezini kādēļ.
tā ir tāda debīla aktierspēle un tad, kad iejūtas lomā, tad viss vienalga un uz priekšu, bet sirds lēnām kūst un sabirst gabalu gabalos.