es neesmu tik ekstrēms lai nodzertos līdz nāvei, jo man nav reāla pamatojuma tādai rīcībai - ne fiziska ne garīga.
bet es zinu, ka es dzeršu līdz savai nāves dienai un mani šābrīža centieni aprobežojas ar sevis paša funkcionēšanas pētījumiem regulāra alkohla lietošanas procesā.
man negribas, lai man tas sāk traucēt ikdienā un pagaidām tas netraucē, jo es zinu cik un ko drīkstu lietot sevis reibināšanai.
tā ir atkarība, tas ir ieradums un tas ir vienkāršākais ceļš, visapkārt esošās ikdienas muļķības sabiedrībā, nogalēšanai..
p.s. dažkārt nožēloju, ka nevaru ciest marihuānu, jo tā vismaz akna izdzīvotu.. haha
Tai filmaa LLV jau viss tads smuks un uzpuceets; taaaa, ko es tai undergoundaa redzeju, bija patiesi baisi......
Nu redz, man lidzigi - es (vairuma gadijumu) zinu "savu normu". Un ar dabu man paveicies: ja neparados lidz 10h, tad sekretare saak svanit uz gsm, ja lidz 11h veel "kungs nav radies" tad jau assistente uzzvana.... bet parasti es esmu kantori starp 9h un 10h.
Es gan neko neveeroju.... vinkarshi izbaudu. Un dzeru biezhi vien tikai (!!!!) tadelj, ka tie dzerieni, kas man patiesham garsho.... ir alkoholiski: man ir gadijies izdzet 2/3 pudeles laba champagne no kaklinja tikai tapec, ka man tai bridi gribejas ko garshigu, veesu un ar burbuljiem vienkarshi padzerties.... ;-)
Muljkjigaa Sabiedriba, Muljkjigaa Pasaule gan mani ipashi nenomaac. Es ar to labaak tieku galaa, kad esmu skaidraa. Tad reizeem man ir tik daudz interesantu (un saturigu) lietu ar ko nodarboties ;-)
problēma ir tie vakari, kad pēc visas tās informācijas gūzmas ir jāvelkas pampt un acu priekšā pārskrien diena, nomāktas cilvēku sejas un avīzēs izlasītie cilvēku likteņi..
iespējams, ka jāmaina darbs, iespējams, ka jāmaina avīzes, ko lasu, iespējams, ka atkal - vēlreiz - viss savā dzīvē jāmaina, bet man vairs negribas.
man gribas kautko, kas sniedz miera sajūtu.
šovakar tas ir vīns.
p.s. ok - velkos lejstāvā skatīties "mock the week".
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es neesmu tik ekstrēms lai nodzertos līdz nāvei, jo man nav reāla pamatojuma tādai rīcībai - ne fiziska ne garīga.
bet es zinu, ka es dzeršu līdz savai nāves dienai un mani šābrīža centieni aprobežojas ar sevis paša funkcionēšanas pētījumiem regulāra alkohla lietošanas procesā.
man negribas, lai man tas sāk traucēt ikdienā un pagaidām tas netraucē, jo es zinu cik un ko drīkstu lietot sevis reibināšanai.
tā ir atkarība, tas ir ieradums un tas ir vienkāršākais ceļš, visapkārt esošās ikdienas muļķības sabiedrībā, nogalēšanai..
p.s. dažkārt nožēloju, ka nevaru ciest marihuānu, jo tā vismaz akna izdzīvotu.. haha
Nu redz, man lidzigi - es (vairuma gadijumu) zinu "savu normu". Un ar dabu man paveicies: ja neparados lidz 10h, tad sekretare saak svanit uz gsm, ja lidz 11h veel "kungs nav radies" tad jau assistente uzzvana.... bet parasti es esmu kantori starp 9h un 10h.
Es gan neko neveeroju.... vinkarshi izbaudu. Un dzeru biezhi vien tikai (!!!!) tadelj, ka tie dzerieni, kas man patiesham garsho.... ir alkoholiski: man ir gadijies izdzet 2/3 pudeles laba champagne no kaklinja tikai tapec, ka man tai bridi gribejas ko garshigu, veesu un ar burbuljiem vienkarshi padzerties.... ;-)
Muljkjigaa Sabiedriba, Muljkjigaa Pasaule gan mani ipashi nenomaac. Es ar to labaak tieku galaa, kad esmu skaidraa. Tad reizeem man ir tik daudz interesantu (un saturigu) lietu ar ko nodarboties ;-)
problēma ir tie vakari, kad pēc visas tās informācijas gūzmas ir jāvelkas pampt un acu priekšā pārskrien diena, nomāktas cilvēku sejas un avīzēs izlasītie cilvēku likteņi..
iespējams, ka jāmaina darbs, iespējams, ka jāmaina avīzes, ko lasu, iespējams, ka atkal - vēlreiz - viss savā dzīvē jāmaina, bet man vairs negribas.
man gribas kautko, kas sniedz miera sajūtu.
šovakar tas ir vīns.
p.s. ok - velkos lejstāvā skatīties "mock the week".
JA gribi, mani var atrast ari uz skype ar to pashu "kljichku" :-)