ļoti vēlēties kaut ko neiegūstamu, bet reizē pietiekami bezjēdzīgu? t.i. - prasti gribēt to kā nav, gribēt to, ko nekad neiegūsi, jeb gribēt kaut ko neiegūstamu un bezjēdzīgu, lai tikai nesāktu gribēties kaut ko sarežģītāku, iegūstamāku vai šķietami bīstamāku?
pēdējais jau ir ļoti advancēti, tur pirms tam jāiziet vairāki sevis čakarēšanas līmeņi, bet šinī konkrētajā gadījumā par saknēm - gribēt to, kā nav pašam, bet ir sabiedrības vairākumam. gluži tāpat kā jaunas kurpes, aifonu un kas nu vēl trendos ierakstīts. cilvēks tomēr tik ļoti ir pavlova suns.
tas ir tad, kad ir jaunu kurpju tik tik daudz, ka aifons vairs neinteresē, jo sāc apzināties, ko tie aizstāj. jo tas nav advancēti, tas ir tik pat vienkārši un nesarežģīti.
padomā par to, par ko vismazāk gribas domāt. tas palīdzot. protams, tad uzreiz rodas nākamā problēma vai pat vismaz trīs. es nezinu kā ir labāk - zināt vai nezināt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
cilvēks tomēr tik ļoti ir pavlova suns.
te es feiloju.