Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

'paģiras tiešām ir mokoša lieta. vēl jo vairāk, ja iedzert ir neiespējami. iedzer alu un paliek šķermi. tad neatliek nekas cits kā paņemt kādu Kubrick filmu un doties gultā, lūrēt laptopā un mēģināt nedomāt, ka sirds sitas pārāk ātri, lai nepārsprāgtu. taču tas ir nieks. ļaunākais nāk pēc tam. vēlāk tev kļūst bail. no sevis, no apkārtējiem, no dzīves. tu nespēj iziet ielās, tu nespēj aiziet līdz veikalam. tu pasūti TakeAway un sēdi gultā apkrāvies ar ķīniešu gardumiem un nespēj pat tiem pieskarties. tad tu parvelc segu pār galvu un mēģini sevi noskaņot uz miršanu. neveiksmīgi. nāve nenāk un tev tikai vēl vairāk ir bail. pašam no sevis. un tad tu nospļaujies, nokāp salonā, atver alu un visu ielej sevī. paliek labāk. tikai uz mirkli. bet tad tu skrien uz tualeti, jo negribi apvemt īrētas mājas paklāju. un tad tu vem. tavas acis piepampst un tevi tas biedē vemstīšanās pāsrtraukumos, kad pacel galvu un ieskaties spogulī. un tad tu raudi un sev solies vairs nekad ar savu brīnišķīgo ķermeni tā nedarīt. tu pavemsties vēl dažas minūtes un tad lien gultā zem segas. un tad tu piezvani uz darbu un pasaki, ka esi uz nāvi slims. viņi tev notic. bet tu guli gultā un domā, ka visa pasaule ir ļauna.

paiet pāris dienas, kurās tu sevi esi ārstējis ar tēju un kafiju un neskaitāmām cigaretēm, un tu ledusskapī atklāj pudeli vīna. vilinājums ir neciešams, bet tu atsakies. apsēdies uz dīvāna, ieslēdz mūziku - garastāvoklis uzlabojas. tu pārdomā darba dienu. tu kļūsti lepns par sevi, ka spēj būt tik labs. un tu nolem, ka glāze vīna nāktu tikai par labu baudāmam naktsmieram. tu atver vīnu. ar baudu izgaršo skābeno šķidrumu un nolem, ka jāielej vēlviena...

pēc pusstundas tu atrod zem matrača noslēpto viskija pudeli.'


_________________
...turpinājums sekos.