If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

kad man vairs nebūs trīsdesmit seši neviens vairs mani nemīlēs.
tad es būšu vecs, sevī sapuvis, iešu ik piektdienas uz AA sanāksmēm, gatavošu vakariņas nieru ķirurģei, došos uz darbu ar dzeltenu Porche (sievas dāvana z-svētkos), kur smaidīšu pusmūža sievietēm, jo darb tāds, nākū mājās un pētīšu netā adoptēšanas iespējas korejā, ik pāris dienas došos uz svara zāli, solāriju un saunu; ik dienas stūķēšu sevī kilogramu augļus (paslepus niekošos ar Nicorette), dārzeņus un visu ko citu, kas veselīgā piegājienā izaudzināts uz piesārņotas zemes. tad vēlāk es pamanīšu sirmus matus, pamanīšu krunkas zem acīm, pamanīšu savu nespēju iekš laulības gulta, pamanīū, ka lēnām novīstu, novecoju - lēnām mirstu. sabīšos, sapurināšos, pievērsīšos diētām utt, centīšos apkrāpt likteni, bet ganjauka neizdosies, ganjauka mani apraks tur aiz manu vecāku mājas (no kura tikdaudz stulbu atmiņu) un sametīs zemi pa virsu un tad beigtas puķes un tad oficiāli es būšu beigts. manis vairs nebūs. es nekad nebūšu bijis.





.