ai. kamēr neesam tur bijuši nevar zināt kā ir. minējumi un tikai.
iespējams tādēļ visa likumdošana joprojām ir pret šādiem radikāliem lēmumiem.
kāda drauga atstāstīts:
Padomju laikā, viņa vecāmāte iegrūda milzu naudu daktera kabatā, lai nogalētu savu dēlu, kas ar moci ieskrēja kamazā - ieraudzījusi, ka tas guļ uz gultas un visa seja sadragāta lupatu lēveros, viņa, pieņēma, ka jāpieliek punkts viņa mocībām. viņa izlēma.
dažus gadus vēlāk, viņa (stāstītja) tēvs ar to pašu ārstu medībās pēc pāris litriem šņabja šo tēmu pacēla un onka esot teicis, ka puiku esot bijis iespējams glābt un ka kādudien pat būtu varējis staigāt un dzīvot normālu dzīvi. sekcijā esot atklājuši kautkādu nospiestu nervu un to būtu atklājuši arīdzzan tālākās analīzēs viņam dzīvē esot. ārsts esot lējis gaužas asaras, jo žel, bet māte joprojām domā, ka izdarīja pareizu lēmumu, jo... nezin patieso stāstu.
nu tāpēc nevajag rīkoties pārsteidzīgi, bet, ja viss ir patiešām skaidrs, tad kāda jēga?
un, runājot par dēlu un loģiskām sarunām - ok, ja dēls jūtas kaut cik laimīgs un neiebilst turpināt eksistenci šādi. es iebilstu. tiklīdz pamostos reanimācijā, iebilstu nekavējoties. un attiecīgi rīkotos, ja mans bērns šādā situācijā lūgtu to visu izbeigt; tā nav dzīve.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kamēr neesam tur bijuši nevar zināt kā ir.
minējumi un tikai.
iespējams tādēļ visa likumdošana joprojām ir pret šādiem radikāliem lēmumiem.
kāda drauga atstāstīts:
Padomju laikā, viņa vecāmāte iegrūda milzu naudu daktera kabatā, lai nogalētu savu dēlu, kas ar moci ieskrēja kamazā - ieraudzījusi, ka tas guļ uz gultas un visa seja sadragāta lupatu lēveros, viņa, pieņēma, ka jāpieliek punkts viņa mocībām. viņa izlēma.
dažus gadus vēlāk, viņa (stāstītja) tēvs ar to pašu ārstu medībās pēc pāris litriem šņabja šo tēmu pacēla un onka esot teicis, ka puiku esot bijis iespējams glābt un ka kādudien pat būtu varējis staigāt un dzīvot normālu dzīvi. sekcijā esot atklājuši kautkādu nospiestu nervu un to būtu atklājuši arīdzzan tālākās analīzēs viņam dzīvē esot. ārsts esot lējis gaužas asaras, jo žel, bet māte joprojām domā, ka izdarīja pareizu lēmumu, jo... nezin patieso stāstu.
un, runājot par dēlu un loģiskām sarunām - ok, ja dēls jūtas kaut cik laimīgs un neiebilst turpināt eksistenci šādi. es iebilstu. tiklīdz pamostos reanimācijā, iebilstu nekavējoties.
un attiecīgi rīkotos, ja mans bērns šādā situācijā lūgtu to visu izbeigt; tā nav dzīve.