kāds nu kuram iztikas minimums. es jau saprotu, ka sherry nav lēts, jā :) šinī sakarībā man vakar ienāca prātā, ka šovasar obligāti kaut kur jāpaceļo, kaut vai pa dzimto banānu republiku, citādi es jau pārāk aizraujos ar glamūru, un manī sāk parādīties vēlmes, kādu agrāk nav bijis. tikai ceļojot, guļot uz zemes, aplīpot ar ceļa putekļiem un iespaidiem var iztīrīt materiālisma drazas no apziņas.
oj nē, šī vēlme laikam nepāries nekad, man ir sajūta, ka daba mums devusi matus tādēļ, lai ar tiem eksperimentētu :D
nē, es runāju par tādām muļķīgām vēlmēm. rokaspulksteni pa ~250 ls (kuru es izgājšgad gandrīz nopirku, imagine?!), trendīgu ballīšu apmeklēšanu un citiem sūdiem. sajūta, ka pamazām kļūstu par sončiku, tikai silikona lūpu vēl trūkst.
bet pulkstenis par 250ls ir... nu ir nepraatiigi, jaa. es atbalstu taadas lietas, ja arii visa paareejaa kloze ir taadaa pashaa liimenii. citaadi kaut kaads dikti daargs aksesuaars uz paareejaa fona izskataas neveikli.
vieniigais "augstaas modes skaariens" manaa dziivee bija paaris gadus atpakalj, kad vienaa likvideejamaa noliktavaa starp suudiigas kvalitaates itaalju apaviem es atradu spilgti sarkanu Versace maku ar taureniishiem :D
man arī tikvien ir kā pierre cardin kurpes. jāatzīst, satriecošas, bet stāv skapī un ir vilktas tikai 2x. tā ka lielas jēgas nav :)
un par pulksteņiem un pārējo klozi runājot - tur jau tā lieta, ka man sāk vilkt uz šāda līmeņa ancukiem. lai gan reāli saprotu, ka fig man tādi nepieciešami.
ar sherry viss labi, tikai gribas kautko tādu par ko Tu runā - dvēseles piebēršanu ar jauniem iespaidiem, bet tam atkal un atkal vajag kapitālu, jo mana dvēsele ir norāvusi rokasbremzi un vajadzēs laiku līdz jaunajā vietā sāks dīgt dzinumi...
draugs, stopēšana ieguldījumus neprasa, gulēšana uz zemes - minimālus (labu guļammaisu). nu jā, es jau zinu, ka tas nav vispārpieņemtais ceļošanas veids un ka normāli cilvēki ar šādām perversijām nenodarbojas, bet man šķiet, ka tas ir tāds īstākais veids, kā mūsdienās vispār var ceļot, nevis nodarboties ar tūrismu. tas ļauj komunicēt ar vietējiem un bišķi ieskatīties vietas dvēselē pa atslēgas caurumu no durvīm, kas tūristiem ir ciet.
ai nu beidz, cik var spriest pēc šite publicētajām bildēm, Tu izskaties daudz pieklājīgāk par dažu labu subjektu, ko sanācis uz ceļa sastapt. turklāt, galvenais jau ir soma. un par leģiona pieredzi jau nevienam nav uz pieres rakstīts. Tev arī ne.
šinī sakarībā man vakar ienāca prātā, ka šovasar obligāti kaut kur jāpaceļo, kaut vai pa dzimto banānu republiku, citādi es jau pārāk aizraujos ar glamūru, un manī sāk parādīties vēlmes, kādu agrāk nav bijis. tikai ceļojot, guļot uz zemes, aplīpot ar ceļa putekļiem un iespaidiem var iztīrīt materiālisma drazas no apziņas.
no offence - tikai jokoju! ;)
nē, es runāju par tādām muļķīgām vēlmēm. rokaspulksteni pa ~250 ls (kuru es izgājšgad gandrīz nopirku, imagine?!), trendīgu ballīšu apmeklēšanu un citiem sūdiem. sajūta, ka pamazām kļūstu par sončiku, tikai silikona lūpu vēl trūkst.
bet pulkstenis par 250ls ir... nu ir nepraatiigi, jaa. es atbalstu taadas lietas, ja arii visa paareejaa kloze ir taadaa pashaa liimenii. citaadi kaut kaads dikti daargs aksesuaars uz paareejaa fona izskataas neveikli.
vieniigais "augstaas modes skaariens" manaa dziivee bija paaris gadus atpakalj, kad vienaa likvideejamaa noliktavaa starp suudiigas kvalitaates itaalju apaviem es atradu spilgti sarkanu Versace maku ar taureniishiem :D
un par pulksteņiem un pārējo klozi runājot - tur jau tā lieta, ka man sāk vilkt uz šāda līmeņa ancukiem. lai gan reāli saprotu, ka fig man tādi nepieciešami.
nu jā, es jau zinu, ka tas nav vispārpieņemtais ceļošanas veids un ka normāli cilvēki ar šādām perversijām nenodarbojas, bet man šķiet, ka tas ir tāds īstākais veids, kā mūsdienās vispār var ceļot, nevis nodarboties ar tūrismu. tas ļauj komunicēt ar vietējiem un bišķi ieskatīties vietas dvēselē pa atslēgas caurumu no durvīm, kas tūristiem ir ciet.
es arī neņemtu.. :P
un par leģiona pieredzi jau nevienam nav uz pieres rakstīts. Tev arī ne.