vai veltīt savu dzīvi izglītībai un ceļot pa peru indiāņu takām un veikt antropoloģiskus pētījumus vai iestāties pestīšanas armijas misijā. vai, piem., vnk amerika. tur viss ir vēl pavisam savādāk. lielas mašīnas un plati ceļi. jā, točna, tev jābrauc uz ameriku.
kam ir vajadzīgas lielas mašīnas un skaistas mājas? mirušu civilizāciju un izskaustu tautu gudrības? bet alkānam ir taisnība. kautkas līdzīgs arī pa manu cieto pauri klimta, es tik neprotu to visu tik skaisti un trāpīgi ietērpt vārdos
tas ir vienkāršots un maldīgs pretnostatījums, tas ir pārāk vienkārši, pareizo/nepareizo dzīve. katra dzīve ir unikāla un ļoti variējama: uz katra soļa ir izvēle. nevis vienreiz izvēli par visu dzīvi. ai, tiešām, duraki un cietpauri.
nav "pareiza" vai "nepareiza". ir attieksme pret dzīvi un apkārtni. un ir izdarīta tikai viena pamatizvēle - iespringt par dzīves izvēlēm vai neiespringt. pārējais ir tikai pakārtots šai izvēlei.
tā arī ir sevis mānīšana, un ideālistisks skatījums uz savu spēju ietekmēt savu dzīvi, ka var vispārīgi izvēlēties iespringt vai neiespringt. totāla nekonsekvence attiecībā uz savu iepriekšējo izvēli ir cilvēka raksturīgākā īpašība.
tb - domāju par ameriku (tur viss dēļ inflācijas diezgan lēts kļuvis), bet pētnieciskie darbi utt utjp ir pupu mizas - var gadiem noņemties ar kautkādām lietām, kas šķiet būtu nepieciešamas cilvēcei un beigās atklāt, ka nav viss, vai vēl ļaunāk - esi sataisījis (sarakstījis) baigo kaku. Ja patīk rakstīt, tad var rakstīt arī savā piezīmju blokā vai klabināt blogu, bet nolemt radīt kautko nopietnu ir tiešs ceļš uz nervu sabrukumu. Pa īstam labās lietas rodas pavisam nejauši un no sirds.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
bet alkānam ir taisnība. kautkas līdzīgs arī pa manu cieto pauri klimta, es tik neprotu to visu tik skaisti un trāpīgi ietērpt vārdos
ai, tiešām, duraki un cietpauri.