If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

pirmoreiz jaunajā mājā pasūtīju alkohola piegādi.

meitene no alkoveikala atbrauca, ieplēta acis un teica "you mowed!?"
sasmējos, teicu, ka sagribējās ko labāku, izrādīju meitenei māju, viņai patika, piedāvāju atbraukt pēc darba, viņa atteicās, es atvēru vīnu. dzeru.

činčin.

man kautkā vis labi.
tik labi, ka nav pat iemesla pieliet seju.

varbūt, ka tādēļ ar jāpielej seja.

kautkad pavisam nesen rakstīju, ka esmu sapratis, ka visvieglāk āi pasaul;e ir dzīvot, airējot pa straumi - būt tādam kā visi, vismaz savā apziņas virskārtā.
es joprojām neesmu šo domu pārdomājis - tā ar ir, tikai iekšēji nedrīkst nomirt. un tas ir diezgan grūti, ļoti grūti ir nesajukt prātā un kjūt par normālu.

man pagaidām izdodas.
dažiem no jums ar. turās!

tikko vīzija - L stāsta iekš skype R par to, ko es šeit rakstu, jo izdomājusi, ka R jāzin kā es te viens dzīvoju, viens ciešu, viens dzeru.
un tad R sadusmojas, jo nav te un tagat, jo neko nezin par to kā man ir, kā ir kad neesi savā zemē, kā ir kad gaidi, kā ir kad esi pārilgojies un noguris no visa un gribas, lai esi vecss un beigts un viss tas jau garām, jo pašcieņa neatļauj sasiet cilpu, ziņkāre neatļauj ar, jo gribas tak zināt kā būs rīt un tad vēl t\alāk utt.... es dzīvoju avu dzīvi tā kā gribu.
tikai tādēļ, ka ticu, ka pēc nāves vairs nekad nekas nebūs.
nekad nekas vairs nebūs.
dzeršana tāds nieks vien ir.
dzeršana ir pamats domāšanai.
domas, kas rodas dzerumā/pēcdzērumā/nākamādiena/sapņi nekad neradīsies cilvēkā, kas nedzer.
smadzeņu ķimija (kā kāds kādreiz komentēja, biedējot).
un tad vēl - ir ļoti grūti saglabāt līdzsvaru starp garīgā un fiziskā VESELĪBA - tas vis lēnām pārvēŗšas murgā, ja neseko līdz savām izdarībām. es nesekoju, bet man vēl viss ok, jo man veicas.



L lasa manus ierakstus, jo es viņai uzticos. R nelasa, jo nesaprot lv valodu.
L - māsīca un tuvākais draugs, R - dzīves sieviete (smiekli un ciešanas).
bardaks.

bet vis vienmēr ir bijis labi.
un vis vienmēr būs labi.
kādam.

zinat, kas ir mans piedzerānās detektors?
tas, ka es sāku runāt ar priekšmetiem - tas nozīmē, ka bišķi pa daudz.

pagaidām viss labi, tik uzbļāvu galdam, lai stāv rāms.

kad man vairs nebūs trīsdesmit seši neviens vairs mani nemīlēs.
tad es būšu vecs, sevī sapuvis, iešu ik piektdienas uz AA sanāksmēm, gatavošu vakariņas nieru ķirurģei, došos uz darbu ar dzeltenu Porche (sievas dāvana z-svētkos), kur smaidīšu pusmūža sievietēm, jo darb tāds, nākū mājās un pētīšu netā adoptēšanas iespējas korejā, ik pāris dienas došos uz svara zāli, solāriju un saunu; ik dienas stūķēšu sevī kilogramu augļus (paslepus niekošos ar Nicorette), dārzeņus un visu ko citu, kas veselīgā piegājienā izaudzināts uz piesārņotas zemes. tad vēlāk es pamanīšu sirmus matus, pamanīšu krunkas zem acīm, pamanīšu savu nespēju iekš laulības gulta, pamanīū, ka lēnām novīstu, novecoju - lēnām mirstu. sabīšos, sapurināšos, pievērsīšos diētām utt, centīšos apkrāpt likteni, bet ganjauka neizdosies, ganjauka mani apraks tur aiz manu vecāku mājas (no kura tikdaudz stulbu atmiņu) un sametīs zemi pa virsu un tad beigtas puķes un tad oficiāli es būšu beigts. manis vairs nebūs. es nekad nebūšu bijis.





.

alkohols ir labi.
alkohol pabužina galvu noliek gulēt.