Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

tikko vīzija - L stāsta iekš skype R par to, ko es šeit rakstu, jo izdomājusi, ka R jāzin kā es te viens dzīvoju, viens ciešu, viens dzeru.
un tad R sadusmojas, jo nav te un tagat, jo neko nezin par to kā man ir, kā ir kad neesi savā zemē, kā ir kad gaidi, kā ir kad esi pārilgojies un noguris no visa un gribas, lai esi vecss un beigts un viss tas jau garām, jo pašcieņa neatļauj sasiet cilpu, ziņkāre neatļauj ar, jo gribas tak zināt kā būs rīt un tad vēl t\alāk utt.... es dzīvoju avu dzīvi tā kā gribu.
tikai tādēļ, ka ticu, ka pēc nāves vairs nekad nekas nebūs.
nekad nekas vairs nebūs.
dzeršana tāds nieks vien ir.
dzeršana ir pamats domāšanai.
domas, kas rodas dzerumā/pēcdzērumā/nākamādiena/sapņi nekad neradīsies cilvēkā, kas nedzer.
smadzeņu ķimija (kā kāds kādreiz komentēja, biedējot).
un tad vēl - ir ļoti grūti saglabāt līdzsvaru starp garīgā un fiziskā VESELĪBA - tas vis lēnām pārvēŗšas murgā, ja neseko līdz savām izdarībām. es nesekoju, bet man vēl viss ok, jo man veicas.



L lasa manus ierakstus, jo es viņai uzticos. R nelasa, jo nesaprot lv valodu.
L - māsīca un tuvākais draugs, R - dzīves sieviete (smiekli un ciešanas).
bardaks.