Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

man pēdējā laikā ir dusmas. daudz dusmu.
uz sevi, uz viņu un uz dzīvi kā tādu, jo nekas nav tā īsti pareizi.
tāda sjūta, ka nekas nav kārtībā.

bet iespējams, ka tas tikai nogurums no sevī meditācijas, kas sniedz nemitīgu pašlaimības sajūtu dzīvojot ik brīdi.
tāda kā konstanta sev melošana, ka viss taču ir labi un viss būs labi. noslēgšanās no apkārtējā un -iem.

viss tas (8 mēneši gaidību mokās, cerībā uz kautko, bet varbūt tikai sevis mānīšana - joprojām neesmu sapratis kādēļ daru to, ko daru) būtu bijis neiespējami, ja vien kautkad ļoti ļoti sen (nu vismaz 6000 gadu pirms jesus!) kāds gruzīns nebūtu sapūdējis spaini vīnogu un, savā gruzīņa neprātā, paprovējis galarezultātu...


alkohols ir labi.
baudiet ar mēru!
(pēdējais uz mani neattiecas, jo es zinu savu mēru - dzeru līdz krītu!)

karu dienu es pavadu vismaz stundu autobusos.
tad man nav ko darīt un es klausos klasisko mūziku un domāju domas.

vakar es izdomāju, ka visa pasaule iedalās cilvēkos:
- kas nedzer
- kas dzer
- kas dzer pa daudz (ej nu saproti, kur sākas tā robeža!)
- kas kādreiz dzēra


visnožēlojamākie ir pēdējie, jo viņi visu laiku sevi strostē - atturas un nožēlo...
pirmie ir garlaicīgi, otrie ir mani draugi (visi viņi!), trešie izsauc apbrīnu (jo dzīvo mirušu dzīvi - sabiedrībai viņi ir vienaldzīgi un vienīgi iespējamā reakcija viņus sastopot ir riebums, arī tajos, kas dzer, btw...).

reiz man kāda paziņa teica, ka es izklausoties pietiekami gudrs (tai brīdī bij emocija - :o ), lai varētu publicēt savas pārdomas (brīžos, kad man uznāk pārdomu garastāvoklis, kas ir aptuveni reizi gadā, es izkakāju tikai vienu pārdomu) iekš satori.lv, jeb kā viņus tur sauc.
esmu tanī sūdu kaudzē kasījies tikai vienreiz un nekā laba nesameklēju - tārpu daudz, bet cilvēka neviena... (sorry - pārfrāzēju Jaunsudrabiņu, pārmetu krustu)

p.s. manī vienmēr izsauc smīnu tie, kas šeit cepjas par to, ka kāds viņus atdraugo. es neesmu šeit, lai mani lasītu, es esmu šeit, lai rakstītu. un tiem, kas mani lasa - enjoy, jo jums šobrīd ir tas par ko nākotnes bērni maksās bargu naudu!

ikvienam cilvēkam šķiet, ka visa pasaule darbojas pēc viņa izdomātas kārtības.
salti meli sev pašam.

un dieva arī nav.

nekā nav.

esi tu.
un es.

man labpatiktos būt bijušam mūkam, tais laikos, kad tika rakstīta bībele.
es ne to vien būtu sarakstījis!

apzinos, ka esmu slikts, jo krītu uz nerviem tiem, kam ir dievs (-i).

visa saknē ir mana pagājusī darbadiena, kad kafejnīca vienā mirklī pārplūda smaidīgām ļaužu sejām.

viņi visi bija pa taisno baznīcas, no kādām bērēm.
kādēļ tik laimīgi?

vissliktākos rakstniekus nopublicē uzreiz - lai nākamjām paaudzēm nav jācieš!

kad tev vairs nebūs ko zaudēt, tu zaudēsi sevi pašu.

nekārtība pasaules kārtībā.

nekad neiebilst ļaužu muļķībai.

nav jēgas, jo viņi taps tikpat muļķi kā bijuši, bet TU iemantosi jaunu naidnieku.



āmen.

man labpatiktos situācija, kurā man nekas nebūtu jāplāno.

Ati Avotiņš mani piņēma darbā tikai tādēļ, ka biju talantīgs melotājs.
"JaunāAvīze".
180 Ls (1999 gads) mēnesī.

tukšuma atsvars

jau kādreiz teicu, kādēļ man patīk dzert četrās sienās - savās četrās sienās.
šeit ir spilveni, kuros iebāzt seju, kad pārņem aizkauta kaķa sajūta.

vienaldzībā izšķīdināta vienaldzība attiecībā uz kautko svarīgu.