May 2024   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

July 24th, 2008


Posted on 2008.07.24 at 02:47
lai izvairītos no pārstrādāšanās blakusefektiem, mēs šodien pēc darba katrs, draudzīgi, nopirkām sev pudeli vīna.
un tagat sēžam katrs savās četrās sienās un čatojam caur facebook.
alkoholisms ir lipīgs - pasūdzējās viena no kolēģēm.

Posted on 2008.07.24 at 03:05
bija tā, ka visu gadu gaidīju atvaļinājumu. plānoju braukt uz Horvātiju, Serbiju, Itāliju utt utjp.

beidzot man tas ir piešķirts un es esmu tik ļoti noguris, ka neko citu kā pārbraucienu DUB-RIX-KULDIX nepārdzīvošu.
sēdēšu ābeļu dārzā, dzeršu alu, medīšu, makšķerēšu, cepšu šašļiku, kūpināšu zives braukšu ar kombainu un satikšos ar nesatiktiem draugiem trīs nedēļas no vietas.
kā tāds sprīdītis.
(btw - Lienītei arī esot atvaļinājums)

Posted on 2008.07.24 at 03:27
sēdēt šūpuļkrēslā, pārdomāt dienu, atcerēties...
atcerēties meiteni (nu to, kuras klātbūtnē man viss no rokām ārā ārā krīt..), viņas smaidu, skatienu (nedaudz vēsu, nedaudz atturīgu, patiesi labsirdīgu, no sirds), atcerēties to veci no celtnieku brigādes, kas vienmēr ir nelielā reibumā un vienmēr aicina vēl un vēl uz biljarda spēli (kuras likme ir alus visam vakaram).. ak jā tas vecis - man tādi celtniekveči patīk daudz labāk kā baltās apkaklītes; tādi celtniekveči vienmēr ir patiesi līdz mielēm - vienmēr būs laipni, ja esi patīkams, ja ne, tad nepakaunēsies sadauzīt seju - tādi īsti cilvēki viņi ir.

Posted on 2008.07.24 at 03:42
īstas dzīves šodienas pasaulē ir palicis pavisam maz.
pasaule ir tik pārpilna visādu laicīgo vīrusu, kas ieperinās un vienā mirklī mēs aizmirstam savu sūtību uz zemes - nomirt.
mēs pērkam visus tos sūdus, ņemem kredītus, apkraujamies ar saistībām un problēmām..
velkamies nedēļas nogalēs uz naktsklubiem, kur katru nedēļu viens un tas pats, izrādīt savus kreklus ar televizorā redzētu piktogrammu un domājam, ka esam labāki, kā viss tas vairums, kas dara tieši tāpat...
pērkam milzīgus, pēc fabrikas smirdošus, auto, kas pāris gados zaudē 30 procentus no ieguldītā..
būvējam mājas, kas sabruks pirms mūsu mazbērni būs izauguši no savām trešajām biksēm...

kautkas kautkad aizgāja šķērsām.

kapitālisms esot lieliskākais veids kā ātrā veidā sasniegt progresu.
taču kam mums vajadzīgs progress?
vai mums tiešām vajadzīgs progress, jeb vai laimīgi nodzīvotas dzīves?

Posted on 2008.07.24 at 03:52
kapitālisms saka, ka mūsu mērķis ir sasniegt visu cilvēku labklājību visā pasaulē - vienādas tiesības un līdzīgi dzīves apstākļi.
taču viņi (the others) noklusē to, ka kapitalisms balstās uz trūkumcietējiem.

trūkumcietēji viņiem šuj addidas krosenes par mēnešalgu, kas ir puse no viena pārdotā pāra tirgus cenas eiropā.
bravo progresa vārdā!

Posted on 2008.07.24 at 04:13
manā dzīvē ir bijuši daudz un dažādi laimes mirkļi.
vislaimīgākie no tiem - kad es gulēju aizaugušā pļavā un skatījos uz garāmpeldošajiem mākoņim; kad es biju tūkstots metru augstā kalnā un visapkārt nebija nekā, tikai klaji lauki un neizmērojamas tāles; kad es toreiz dzēru no avota un krūmos slēpās kāds meža dzīvnieks, gaidīdams mirkli, kad padzerties neviena netraucēts; kad es gulēju krūmos kautkur kādā Beļģijas pilsētiņā, slēpdamies no mentiem (gulēt zem klajas debess civilizētā valstī ir atļauts tikai tam paredzētās vietās); dalot manu brokastu maizi ar kādu nodzērušos klaidoni no Marokas kautkur Marseļas metro labirintos...

Previous Day  Next Day