Posted by alcoholic on 2008.07.24 at 04:13
manā dzīvē ir bijuši daudz un dažādi laimes mirkļi.
vislaimīgākie no tiem - kad es gulēju aizaugušā pļavā un skatījos uz garāmpeldošajiem mākoņim; kad es biju tūkstots metru augstā kalnā un visapkārt nebija nekā, tikai klaji lauki un neizmērojamas tāles; kad es toreiz dzēru no avota un krūmos slēpās kāds meža dzīvnieks, gaidīdams mirkli, kad padzerties neviena netraucēts; kad es gulēju krūmos kautkur kādā Beļģijas pilsētiņā, slēpdamies no mentiem (gulēt zem klajas debess civilizētā valstī ir atļauts tikai tam paredzētās vietās); dalot manu brokastu maizi ar kādu nodzērušos klaidoni no Marokas kautkur Marseļas metro labirintos...
vislaimīgākie no tiem - kad es gulēju aizaugušā pļavā un skatījos uz garāmpeldošajiem mākoņim; kad es biju tūkstots metru augstā kalnā un visapkārt nebija nekā, tikai klaji lauki un neizmērojamas tāles; kad es toreiz dzēru no avota un krūmos slēpās kāds meža dzīvnieks, gaidīdams mirkli, kad padzerties neviena netraucēts; kad es gulēju krūmos kautkur kādā Beļģijas pilsētiņā, slēpdamies no mentiem (gulēt zem klajas debess civilizētā valstī ir atļauts tikai tam paredzētās vietās); dalot manu brokastu maizi ar kādu nodzērušos klaidoni no Marokas kautkur Marseļas metro labirintos...