Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

ir tik patīkami pamosties ne no modinātāja zvana, bet tāpat vien - esi pamodies.

un ir tikai 4:30 no rīta un tev visa diena priekšā.
un tad tu krūzē iejauc kafiju, ieslēdz blūza radio, ielej glāzē viskiju, apskati savu pastkasti, atbildi uz vēstulēm, ielej vēlvienu glāzi viskija, atlaidies dīvānā, šūpo kājas, dzer, smēķē un domā par to, ka nekad vairs neiesaistīsies nekādās attiecībās ar sievieti, kuras pārkāpj noteikto 'gadījuma sakars' robežu.

vienatne ir lieliska.

tā ir brīvība.

daudzi ir miruši dēļ šī jēdziena.

to vajadzētu pienācīgi novērtēt.

vakar kādā Droghedas bārā es redzēju cilvēku, kuram viss beidzies.


uz viņu skatoties uzreiz kļūst skaidrs, ka viņam viss pagājis un tagat viņam patiešām viss vienalga.

viņš tur nekustīgi, taisnu muguru sēdēja pie galdiņa, skatījās kaut kur vienā punktā un laiku pa laikam klusi uzsauca (klusi uzsauca!!) bārmenim, lai ielej vēlvienu pinti.

viņam ir ap 80, viņam ir puspliks pakausis, kādi 55 kilogrami, XXL izmēra pufaika. Viņš nesmēķē un viņam ir gadus divdesmit jaunāka draudzene (viņa ieradās vēlāk), kura viņam krīt uz nerviem un viņš viņai arī, bet viņa cer uz kautkādām materiālajām vērtībām (pēdējais ir piedomāts), tādēļ triepj alu kopā ar viņu un mēģina uzsākt sarunu, taču viņš tikai nopukst: 'uhu..'

Iedomājos, ka pēc gada aizbraukšu uz to pašu bāru un viņi tur vēl joprojām sēdēs...

Tas ir iespējams. Tādi cilvēki ir mūžīgi.

----

(vēl es redzēju cilvēku, kurš pavisam atklāti, visu priekšā ēd savus puņķus, bet par to citreiz..)

reiz kādai meitenei no rīta es teicu: 'ārprāc!'

"Jums ir ļoti seksapīls suns!"

Mēs pamodāmies teltī, ko bijām lepni uzslējuši blakus dzelzceļa stacijai, iepretim Venēcijas policijas galvenajai mītnei.

Un tad mēs brokastojām kanāla malā un dzērām vīnu no minerālūdens pudeles.

Ceļojums, kura laikā nemitīgi strīdējāmies, nemitīgi dzērām, nemitīgi bijām iemīlējušies un nemitīgi mīlējāmies.



Ultime Voyage...

man patīk tā sajūta, kad alkohols sasniedz pirkstu galus.

Atveru logu, cerībā, ka līst.

Šodien neko citu, kā dzert, man negribas.

manā pēdējā darbā Latvijā, mans direktors, kad divas dienas biju kavējis darbu un ierados ar pamatīgu alkohola dvaku un ārsta zīmi par bronhītu, mani pamācija: "Alkohols mūs iznīcina. Tu dzer un tad tu atkal dzer un tad tu vairs nevienam neesi vajadzīgs. Tu kļūsti par atkritumiem. Tu kļūsti netīrs. Tava dvēsele kļūst netīra. Alkohols ir neveiksminiekiem".

Es viņu atkalredzēju pirms pāris nedēļām Rīgas ielās, kad sēdēju īrētā auto un nedaudz ietriepu konjaku no pudeles. Viņš gāja garām, ieķēries elkonī pretīga izskata sievišķim. Viņam bija milzigs alusvēders, taukaini mati, nošļukušas centrālturgus džinsa bikses un tās pašas firmas plastmasas Puma.

nav neveiksminieku, ir tikai cilvēki, kuri nav vēl sapratuši ko viņiem vajag.

man vajag glāzi viskija un tad vēlvienu... un visa mana dzīve ir pakārtota.



tālāk viss ir buļļu kakas.

ir dzērāji, kuri dzer un pērk milzīgas mašīnas, milzīgus televizorus, milzīgus ledusskapjus un smukas sievas.

viņiem nepietiek drosmes sev atdzīt, ka viss kas viņiem vajadzīgs ir pudele dienā.


un tas noved pie nelaimīgi nodzīvotām dzīvēm.

kad es veidoju šo dienasgrāmatu es domāju, ka te būs pilns ar alkoholiķiem un man būs jāsaucas 'alcoholic58' vai 'alcoholic 253'.

nekā.

visi ir vainu rabit, vainu bebrīc...

domāju, ka pēcpusdienā došos uz kādu sešdesmit jūdžu attālu krogu un piebeigšu savas apziņas paliekas.

kad man bija septiņi gadi un manai māsai pieci, mēs bēniņos ierīkojām bāru, kur viņa man pārdeva dzērienus, kas tika veidoti no ūdenskrāsu un un ūdens sajaukuma.

viņai ir divi bērni.

es joprojām sēžu bāros.

reiz, kad pārdzēries desmitos no rīta ar savu mašīnu ielidoju kāda ābeļu dārzā, kur mājas īpašnieks rīkoja šašliku pasākumu ar radiem, es atplauku smaidā un teicu: "Labdien", iespiedu pedāli grīdā un jutos laimīgs par notikušo.

ak jā - visām mašīnām, kas man jebkad piederējušas bija izrūsējis caurums grīdā.

visām.

tikko noskatījos 'one flew over the cuckoo's nest'

dabūšu galu skatoties labas filmas.

telefons izslēgts jau divdesmitčetras studas.

divdesmitčetrustunduvientulība.

patīkama.

esmu diezgan netipisks dzērājs.

tie, kas mani nepazīst mani mīl, uzticas un ir gatavi izstrādāt kopīgus biznesa plānus.

tie, kas mani pazīst aizies uz veikalu pēc pudeles vīna.

pēdējie ir mani labākie draugi.

labprāt kādudien izkniebtu sleeping beauty vai ko tādu.

pelnrušķīti?

Ieslēdzu telefonu.

astoņas īsziņas.

vislabāk man patika šī te: "Hey baby, wuz up? R u all right? we missed you!"

(sūtītājs - vakardienas karaoke dīdžeja bijušās sievas mamma)

tas brīdis, kad tu dzer un atkal sāc just alkohola klātesamību ir fantastisks.

"viņš nomira ar peli rokā..."

nosmējos beikts, jo ieraudzīju, ka ir cibotājs 'ritvars'. bilde atbilstoša.

piedraugoju.

nelaime tāda, ka beidzas The Finest Scotch Whisky ...

nāksies vilkties līdz veikalam.

500 metri.

var dabūt galu.

Pa ceļam ieiešu Lord Mayors un iedzeršu pinti.

Varbūt divas.

pēkšņi sagribējās visu šajā pēcpusdienā uzrakstīto iemest miskastē un aizmirst kā nebijušu.

iespējams, ka tas tikai nogurums.

dodos ārā to get a few pints

ganajuka būs labāk.

pēc alus vienmēr ir labāk.