vakar kādā Droghedas bārā es redzēju cilvēku, kuram viss beidzies.
uz viņu skatoties uzreiz kļūst skaidrs, ka viņam viss pagājis un tagat viņam patiešām viss vienalga.
viņš tur nekustīgi, taisnu muguru sēdēja pie galdiņa, skatījās kaut kur vienā punktā un laiku pa laikam klusi uzsauca (klusi uzsauca!!) bārmenim, lai ielej vēlvienu pinti.
viņam ir ap 80, viņam ir puspliks pakausis, kādi 55 kilogrami, XXL izmēra pufaika. Viņš nesmēķē un viņam ir gadus divdesmit jaunāka draudzene (viņa ieradās vēlāk), kura viņam krīt uz nerviem un viņš viņai arī, bet viņa cer uz kautkādām materiālajām vērtībām (pēdējais ir piedomāts), tādēļ triepj alu kopā ar viņu un mēģina uzsākt sarunu, taču viņš tikai nopukst: 'uhu..'
Iedomājos, ka pēc gada aizbraukšu uz to pašu bāru un viņi tur vēl joprojām sēdēs...
Tas ir iespējams. Tādi cilvēki ir mūžīgi.
----
(vēl es redzēju cilvēku, kurš pavisam atklāti, visu priekšā ēd savus puņķus, bet par to citreiz..)
uz viņu skatoties uzreiz kļūst skaidrs, ka viņam viss pagājis un tagat viņam patiešām viss vienalga.
viņš tur nekustīgi, taisnu muguru sēdēja pie galdiņa, skatījās kaut kur vienā punktā un laiku pa laikam klusi uzsauca (klusi uzsauca!!) bārmenim, lai ielej vēlvienu pinti.
viņam ir ap 80, viņam ir puspliks pakausis, kādi 55 kilogrami, XXL izmēra pufaika. Viņš nesmēķē un viņam ir gadus divdesmit jaunāka draudzene (viņa ieradās vēlāk), kura viņam krīt uz nerviem un viņš viņai arī, bet viņa cer uz kautkādām materiālajām vērtībām (pēdējais ir piedomāts), tādēļ triepj alu kopā ar viņu un mēģina uzsākt sarunu, taču viņš tikai nopukst: 'uhu..'
Iedomājos, ka pēc gada aizbraukšu uz to pašu bāru un viņi tur vēl joprojām sēdēs...
Tas ir iespējams. Tādi cilvēki ir mūžīgi.
----
(vēl es redzēju cilvēku, kurš pavisam atklāti, visu priekšā ēd savus puņķus, bet par to citreiz..)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}