Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

Agrs rīts. Nav alkohola, bet ir daudz cigarešu un tase kafijas - kāds neprāts tieši pirms gulētiešanas.

M. rīt brauc divu nedēļu atvaļinājumā uz Slovākiju. Man viņas pietrūks (te es runāju tikai par garīgo atkarību!). Ļoti. Mēģināšu izlīdzēties ar jauniepazīto francūzieti (arī te es runāju tikai par garīgo atkarību!). Vēl man uz pirmdienu nolikts randiņš ar vienu meiteni no Latvijas (pagaidām tikai fiziska atkarība), vēlāk, kā jau ierasts pirmdienās, es eju uz karaoke un piedzeros līdz bezsamaņai. Domāju diezgan konstruktīvs plāns nedēļas uzsākšanai!

Šovakar kāds necils notikums manī izraisīja diezgan nopietnas pārdomas. Kādā pārtraukumā pie darba dienesta izejas kopā ar M. pīpējām, kad garām gāja divi pārdzērušies jaunekļi un viens no viņiem sev uz pleca stiepa policijas barjeru, ko izmanto, lai slēgtu iebraukšanu kādā ceļa posmā vai tamlīzīgi. Viņi gāja un ālējās līdz to pašu barjeru nolēma ulikt uz kādas noparkotas mašīnas un sevi nofotografēt pie amizantās kompozīcijas. Man tas šķita smieklīgi, bet M. saspurojās un teica, ka visā tanī nekā smieklīga neesot, ka tie cilvēki esot tukši idioti un tā tālāk un tā joprojām (bla bla bla). Atbildēju, ka viņi vienkārši ir pārdzērušies un ka alkohols ir sabiedrībā atbalstīts apreibināšanās veids un ka daudz ļaunāk man šķiet, ka cilvēki skaidrā taisa muļķības un ļaunumu tīšuprāt un ka šāda māžošanās tāds nieks vien ir, ja salīdzina ar karu, vai terorisma aktiem vai ko tādu...
Viņa klusēja. Es tai pat laikā domāju, ka patiesi vēl neviens pa īstam pārdzēries cilvēks karu nav uzsācis. Viss ļaunums nāk no 'skaidrajiem'.
Tad man sagribējās pudeli vīna. Visi veikali jau bija slēgti.
Tagat sēžu savā istabā, gribot vīnu. Domāju, ka rīt pietiks pūtināt organismu un vajadzēs sevi nedaudz palutināt ar kādu pudeli Bordeaux.

Jau otro gadu dzīvoju vienā un tai pašā sapņu seriālā. Sākās viss ar kādu diendusu, kad redzēju sasodīti jauku sapni un izjutais man tik ļoti iepatikās, ka gribējās tanī atgriezties. Pārliku modinātāju uz stundu vēlāk un mēģināju iemigt ar lielu vēlēšanos nokļūt TUR. Aizmigu. Viss turpinājās. Es biju TUR.
Jau otro gadu pēc kārtas, kad miegs izslēdz manu apziņu es esmu TUR. Dzīvoju tādu kā otro dzīvi savos sapņos. Man tas patīk un lai psihoanalīze iet pie velna.

esu saindējies. pietika ar pieciem gadiem, lai manī tas iesakņotos līdz nierēm. pamostos ar carla bruni un labprāt liekos gultā ar calvadosu.

ar nepacietību gaidu nakti un to kādas emocijas manī izraisīs vēl neiegādātais bordeaux. gribas rakstīt, tikai visa kafijas un cigarešu garša ir izrakstīta. gribas ko citu. gribas sajust haijamu uz lūpām.

Viens vienīgs e-mails var sagriezt pasauli kājām gaisā...

"...Moi, je ne peux pas me plaindre, simplement, tu me manques ... parfois, c est dur de ne pas te voir. Il y a toujours des moments que je voudrais partager avec toi, des trucs que je sais que tu aimerais.
Je ne sais pas si tu as retrouve l amour la bas. En ce qui me concerne, meme si je suis avec quelqu un d autre, c est impossible de t oublier. Il y a eu des moments tres durs entre nous mais d autres tellement bien, que j ai du mal a me dire que ca n arrivera plus jamais ... depuis quelques temps je pense beaucoup a nous et ca me rend triste. Je crois que c est parce que la premiere fois que je t ai vu, je me suis dit que tu serais l homme de ma vie et le pere de mes enfants, et ca, ca n arrive pas tous les jours ; en fait, c etait la premiere et seule fois. Et ca ne s oublie pas ...
Pardon de t embeter avec ca, mais tu es la seule personne a qui j ai envie d en parler. Si tu es heureux et amoureux, alors tant mieux, et ne t inquiete pas pour moi.

Bisous, B."

__________________________________________________________