If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

sēžu jau studu un bungoju ar pirkstiem pa galdu. skatos uz stāstu, kuru nespēju turpināt gandrīz mēnesi. uzrakstu. izdzēšu. uzrakstu un atkal izdzēšu. varbūt vienkārši jāpieliek punkts, taču stāsts bez nobeiguma būtu diezgan parasta lieta.

Iemērcu lūpas glāzē, kas pildīta ar 2005 gada Côtes du Rhône. Viegls atslābums. Riton austiņās dungo savu 'Killing an Arab' (Standing on the beach With a gun in my hand Staring at the sea Staring at the sand Staring down the barrel At the arab on the ground See his open mouth But I hear no sound I'm alive I'm dead I'm a stranger Killing an arab...). /Tikai pavisam nesen sapratu, ka šai dziesmai par pamatu ir Albert Camus 1942 gadā uzrakstītā novele 'L’Étranger'./


________________________

joprojām bungoju ar pirkstiem pa galdu. Domu haoss pieņemas spēkā un man vairs itin nekas nav skaidrs. Tādos brīžos gribas pudeli viskija un vazāties pa vecrīgas ielām tāpat kā Aivars Freimanis to mīl darīt - pliku vēderu vienā ādas vestē uz kuras izkūst krītošās sniegpārsliņas.

Pie joda romantiku. Man ir nepieciešama iedvesma, bet pagaidām neko tai līdzīgu pie apvāršņa neredzu. Manī ir kautkāds nebeidzams tukšums. Nezinu no kurienes. Varbūt vajadzētu hipnozi vai ko tādu. Lai saprastu, kad tas sācies un nocirstu lenteni pašā saknē.

Sēžu un iekšēji klusēju. Nav spēka neko prātīgu izdomāt, lai sev pateiktu.

Došos satikt vienu bēgli no pakistānas, kuram šobrīd ir mīlas ciešanas. Varbūt pēc viņa bēdustāsta man paliks labāk.