Let it take you
Posted on 2007.09.02 at 05:58
Agrs rīts. Nav alkohola, bet ir daudz cigarešu un tase kafijas - kāds neprāts tieši pirms gulētiešanas.
M. rīt brauc divu nedēļu atvaļinājumā uz Slovākiju. Man viņas pietrūks (te es runāju tikai par garīgo atkarību!). Ļoti. Mēģināšu izlīdzēties ar jauniepazīto francūzieti (arī te es runāju tikai par garīgo atkarību!). Vēl man uz pirmdienu nolikts randiņš ar vienu meiteni no Latvijas (pagaidām tikai fiziska atkarība), vēlāk, kā jau ierasts pirmdienās, es eju uz karaoke un piedzeros līdz bezsamaņai. Domāju diezgan konstruktīvs plāns nedēļas uzsākšanai!
Šovakar kāds necils notikums manī izraisīja diezgan nopietnas pārdomas. Kādā pārtraukumā pie darba dienesta izejas kopā ar M. pīpējām, kad garām gāja divi pārdzērušies jaunekļi un viens no viņiem sev uz pleca stiepa policijas barjeru, ko izmanto, lai slēgtu iebraukšanu kādā ceļa posmā vai tamlīzīgi. Viņi gāja un ālējās līdz to pašu barjeru nolēma ulikt uz kādas noparkotas mašīnas un sevi nofotografēt pie amizantās kompozīcijas. Man tas šķita smieklīgi, bet M. saspurojās un teica, ka visā tanī nekā smieklīga neesot, ka tie cilvēki esot tukši idioti un tā tālāk un tā joprojām (bla bla bla). Atbildēju, ka viņi vienkārši ir pārdzērušies un ka alkohols ir sabiedrībā atbalstīts apreibināšanās veids un ka daudz ļaunāk man šķiet, ka cilvēki skaidrā taisa muļķības un ļaunumu tīšuprāt un ka šāda māžošanās tāds nieks vien ir, ja salīdzina ar karu, vai terorisma aktiem vai ko tādu...
Viņa klusēja. Es tai pat laikā domāju, ka patiesi vēl neviens pa īstam pārdzēries cilvēks karu nav uzsācis. Viss ļaunums nāk no 'skaidrajiem'.
Tad man sagribējās pudeli vīna. Visi veikali jau bija slēgti.
Tagat sēžu savā istabā, gribot vīnu. Domāju, ka rīt pietiks pūtināt organismu un vajadzēs sevi nedaudz palutināt ar kādu pudeli Bordeaux.
M. rīt brauc divu nedēļu atvaļinājumā uz Slovākiju. Man viņas pietrūks (te es runāju tikai par garīgo atkarību!). Ļoti. Mēģināšu izlīdzēties ar jauniepazīto francūzieti (arī te es runāju tikai par garīgo atkarību!). Vēl man uz pirmdienu nolikts randiņš ar vienu meiteni no Latvijas (pagaidām tikai fiziska atkarība), vēlāk, kā jau ierasts pirmdienās, es eju uz karaoke un piedzeros līdz bezsamaņai. Domāju diezgan konstruktīvs plāns nedēļas uzsākšanai!
Šovakar kāds necils notikums manī izraisīja diezgan nopietnas pārdomas. Kādā pārtraukumā pie darba dienesta izejas kopā ar M. pīpējām, kad garām gāja divi pārdzērušies jaunekļi un viens no viņiem sev uz pleca stiepa policijas barjeru, ko izmanto, lai slēgtu iebraukšanu kādā ceļa posmā vai tamlīzīgi. Viņi gāja un ālējās līdz to pašu barjeru nolēma ulikt uz kādas noparkotas mašīnas un sevi nofotografēt pie amizantās kompozīcijas. Man tas šķita smieklīgi, bet M. saspurojās un teica, ka visā tanī nekā smieklīga neesot, ka tie cilvēki esot tukši idioti un tā tālāk un tā joprojām (bla bla bla). Atbildēju, ka viņi vienkārši ir pārdzērušies un ka alkohols ir sabiedrībā atbalstīts apreibināšanās veids un ka daudz ļaunāk man šķiet, ka cilvēki skaidrā taisa muļķības un ļaunumu tīšuprāt un ka šāda māžošanās tāds nieks vien ir, ja salīdzina ar karu, vai terorisma aktiem vai ko tādu...
Viņa klusēja. Es tai pat laikā domāju, ka patiesi vēl neviens pa īstam pārdzēries cilvēks karu nav uzsācis. Viss ļaunums nāk no 'skaidrajiem'.
Tad man sagribējās pudeli vīna. Visi veikali jau bija slēgti.
Tagat sēžu savā istabā, gribot vīnu. Domāju, ka rīt pietiks pūtināt organismu un vajadzēs sevi nedaudz palutināt ar kādu pudeli Bordeaux.