vecās nošu lapas

About Jaunākais

uzmanību, gatavību... Starts!17. Dec 2009 @ 12:30
Priekšā tik viena ieskaite un mājas darbs, kas jānodod līdz rītdienai. Bet es jau esmu gatava lidot prom. Dabūju naktsmājas, biļetes izprintētas, soma arī piepildās pilna. Šorīt atklāju, ka ir atvērusies mana šuve uz kājas. Ceru, ka braucienā viss būs kārtībā un pēc tam, mājās atbraucot skriešu pie ķirurga. Ceru, ka būs ok.
Te ir -14 grādi - tur tikai -8 [maksimālais un naktī]. Ceru, ka sniegs gan būs arī citviet Eiropā, ne tikai LV :D

Citātas pēc citāta8. Dec 2009 @ 22:31
Ivars: jā, jā..Tev patīk visu sarežģīt..atceros.. :)
Zane: Zini, es tagd saprotu, ka tas ir tik draņķīgi...
Ivars: sarežģīt?
Zane: jap, sarežģīt.
Ivars: tad vienkāršo visu.. jā, nē; balts, melns
Zane: Un kur tad paliks pelēkie?
Ivars: nafig Tev ko pelēku
Ivars: vai nu ir vai arī nav..
Ivars: esi tak datoriķis..


Šajā mirklī šie man liekas tik patiesi, bet neaizsniedzami vārdi...
Tags: ,

7. Dec 2009 @ 14:32
Diegi ir izņemti. Nu vairs nesāpēs tik ļoti, varēšu mierīgi iet. Trīs nedēļas neesmu bijusi skolās. Ir vesela kaudze ar studiju darbiem un mājas darbiem. Bet dīvainā kārtā man ir dziļi vienalga tas viss. Nezinu, vai tas labi vai slikti. Domās ir tikai mans brauciens uz Milānu un tas, ka tomēr tie džeki ir vēl lielāka mistika par sievietēm...
Starp citu, noskatījos šodien Wir Kinder vom Bahnhof Zoo. Iespaidīga un es pat teiktu - graujoša filma...
Tags: ,

ja būtu tā, kā nav...4. Dec 2009 @ 21:58
Kā gribas būt manā Ziemassvētku ballē. Tagad. Tad dejotu ar Māri, un varbūt beidzot izdotos viņu kaut nedaudz atkost. Vai varbūt izdotos normāli aprunāties ar Aleksi un arī uzdejot. Vai arī būtu paklausījusi Pāvelam un kopā ar viņu gājusi uz balli. Vai vismaz, sasper jods, es varētu atbildēt Austrim un mēs atkal būtu kopā.
Pirmo reizi mūžā man bija tik daudz varianti, kā pavadīt balli. Un es sēžu mājās ar sāpošu kāju...
Pēdējā laikā es atskārtu, ka ilgojos pēc Austra. Dīvaini, bet... Lai gan pēc īsziņas, ko viņš man atrakstīja, kamēr slimnīcā izgulēju narkozi, neesmu likusies ne zinis, mani moka sirdsapziņa.
Garastāvoklis:: ilgojos

vakara jautājums3. Dec 2009 @ 23:44
Kāpēc jaunos interneta piedāvājumus tagad nāk reklamēt tādi saldi skaistuļi, kas gluži vai liek man viņus atrast draugos.lv pēc tam, kad noslēgts ne tas labākais līgums?
Un kāpēc tik ļoti sāp Love story dziesmas vārdi?
Garastāvoklis:: :S
Tags: ,
Other entries
» šīs dienas atziņa
Nekad nav lieki atgādināt saviem mīļajiem, ka tu te esi. Vienkārši, ka tu esi.
» Sāp, bet ir jau labāk.
Vakar bija operācija. Šodien vaļājos pa savu mīļo gultu, atceroties visu to, ko narkozes iespaidā stāstīju istabiņas biedrenei. Un daudz raudāju. Atceros, ka pienāca māsiņa un prasīja, kāpēc es raudu. Un vienīgais, ko spēju pateikt - Viss būs labi, būs labi...
Nez, vai citi operācijas laikā redz savus eņģeļus? Vai tikai savus mīļotos? Es savējo redzēju divas reizes - kad mani vēl grieza un pēc tam - sēžot uz manas gultas malas...
» Nopietni.
Ja nu kādam arīdzen ir kāda kaite, kuras dēļ jāsēž mājās un jāgarlaikojas, tad iesaku pievērsties Latvju pērlēm. Piemēram, šī ir viena no manām visu laiku mīļākajām obligātās literatūras grāmatām. http://www.letonika.lv/literatura/read.aspx?g=6&f=1&r=217&q=

Lai labi lasās!

ps. ceru,ka pirmo un pēdējo reizi mūžā tik ļoti saprotu invalīdus, kuri nespēj pārvietoties, lai gan ar galvu un rokām viss ir kārtībā...
» pārdomas again
Es katru dienu braucu uz Rīgu. Vienā virzienā līdz Rīgas centram mana autobusa biļete izmaksā 0.7Ls. Ja mājup braucu no Juglas, tad biļete maksā 0.6Ls. Brauciens trīs reizes uz Rīgu vai mājām maksā tikpat cik aviobiļete uz Milānu. Vai tas ir normāli? Ok, protams, cilvēki var sūdzēties, ka naudas nav, ka tas un šis.. Bet tomēr - kamēr būsim šai interesantā situācijā, tas ir jāizmanto... :)




Someone came home and some one is talking with me and someone still has my heart...
» Daudz laimītes mīļā!
Izdomāju pēdējā brīdī, ka rīt uz RTU nebraukšu. Pēcpusdienā aizlaidīšu uz foto skolu uzrakstīt kd. Bet tikmēr pa dienu sakārtošu bildes, atpūtīšos un pamācīšos varbūt pat kaut ko..
Sagribējās ar kādu papļāpāt, bet acīmredzot, lielākā daļa ir Rīgā. Māris ātri vien nozuda pīpēt savas pīpes, kas ir kļuvusi par neciešamu nepieciešamību, eksistenciālu prioritāti, tā arī nesanāca īsti parunāties... Artūrs tā arī nav atbildējis... Marko atrakstīja un ar diviem teikumiem uzlaboja manu omu par 180grādiem. Labi, ka man ir tāds lēnais milzis, kurš vienmēr izraisa smaidu manā sejā. Un labi, ka mani brāļi nav tik samaitāti :D
» :))
Kārtējā jaukā skriešana šurpu turpu starp abām skolām un kursiem. Iegāju tajā mazāk vai vairāk šikajā audumu veikalā pie Rīgas modēm. Tur uz atlaidēm iekrita acīs maza metāla kārbiņa pa 3Ls. It kā jau štrunts, bet manam mammucim tuvojas vārda diena, bija doma kastītē končas salikt, bet tikko atcerējos, ka mammucis uz stingras diētas sēž un neēd pat maizi, nerunājot par končām...
Bet tas vēl pēc nedēļas, man priekšā vēl šīs 7 dienas. Rīt iešu skatīt skaisto Vecrīgu, kaut kas jāsafotogrāfē fotoskolai.
Šim vakaram atradu ideālu sapņu princi - precētu skaistuli, bet tas nekas. Galvenais iedomāties viņu balta zirga mugurā. Nu, vai vismaz melnā Jaguarā...
» Kristaps piedāvāja braukt uz D-Koreju studēt :D
Šodien sameklēju savas ziemassvētku dāvaniņas. Apsveru domu, par emailu izsūtīšanu radiem ar saitēm uz savām kārotajām lietiņām. Bet tā kā tas būtu traki nepieklājīgi, paspēju jau atmest šādu ideju.
Vēljoprojām nagi niezt aizlaisties uz Stokholmu vai Tallinnu. Runāju ar kursa biedrenēm no fotoskolas - varētu 4meičas ar prāmi aizbraukt uz Zviedriju, bet žēl, ka tur tikai pusdienu sanāk pavadīt pilsētā. Toties janvārī, kamēr sesijā nenotiek eksāmeni, varētu uz pāris dienām pa Tallinnu padzīvoties. Negribas sēdēt mājās, ļoti, ļoti gribas izrauties. Kristaps viendien teica - Tev tik piedāvāt da jeb uz kurieni aizbraukt, uzreiz piekritīsi.
Jā, tā patiešām ir :)
» 13.11.piektdiena ir manas draudzenes diena
Esmu pārgurusi mācoties fiziku un programmējot. No parādiem atlicis tikai studiju darbs un viena programma, bet tās sarunāju, ka vecais kursa biedrs palīdzēs uztaisīt :)) Un atsēžot 4h Rīgā, lai sagaidītu konsultāciju, es sāku prātot par dzīves jēgu. Jā, jā - par to esmu šad tad jau paprātojusi. Tomēr... Man vienmēr ir gribējies izrauties no manas pelēkās čaulas. Vienmēr ir bijis bail dzīvot kā pelēkajai pelei. Un nu šodien iedomājos - es jūtos tik vientuļa, kad man nav neviena uzticama cilvēka, varbūt es neesmu radīta, lai kļūtu par izcilu zinātnieci, miljonāri vai biznesmeņa pulēto sievu. Varbūt man ir lemts vienkārši atrast savu otro pusīti un audzināt bērnus. Kā tagad bieži saka - uzturēt ģimenes ugunskuru. Protams, ja būs tas ugunskurs un tā uguntiņa, ko tur turēt...
» *
mandarīni un tējas. cepumi un zāles. un džezs. Tie ir mani sabiedrotie.
» (No Subject)
Vakar mana draudzene man uzrakstīja ļoti labu teikumu :" Aij, puiši vsp ir neizprotami. Ja varētu dabūt sīko bez viņiem, visticamāk iztiktu. Man ir daudz puišu-draugu, bet puiši-puiši ir galīgi sviestaini"

Un es viņai pilnīgi piekrītu. Katram vārdam un teikumam...
» Slima.
Biju divas dienas bez neta. Tas dod pa nerviem gandrīz tik pat daudz cik sasodītās galvassāpes no iesnām. Bet liels prieks, ka 1dien biju Alfā un iepirkos - džinsas un divas ļoti jaukas vasaras kleitiņas. Vasarā nu es būšu smuka, smuka :)
» Biju mājās..
Šodien satiku savu veco klasesbiedru, ar kuru mācījos kopā vecajā dzīvesvietā līdz 4kl. Čalis ir paaudzies kopš tā laika :D Piebrauca man klāt ar savu drifta bembi. Ok, laukos naudas nav tik daudz, kā gribētos - nevar katrs puika savam autiņam ielikt ādas salonu, bet ar rokām daudz ko var izdarīt, ja grib un galva strādā. Un šķiet, ka viņam strādā - drifto pa vienīgo asfaltēto ielu, uzlicis drifta riepas un aidā..
Šodien atcerējos bērnību, ko abi kopā sadarījām.. Laikam vienīgais, ko neesam darījuši, tas ir: bijuši kopā. Mēs bijām čomi, pat varbūt, ka labākie čomi. :)
» piektdienas pēcpusdienas atklājums
Ārā dauzās sīču banda. Tādi, kas ir tipa Izsitēji. Tikko pamanīju, ka starp palielajiem ir arī mans pirmklasnieks. Viņš mājās nāk tik pēc tumsas iestāšanās un apkārt braukā savā velo bandā. Dažbrīd tas mani biedē.
Bet tikmēr es iemīlējos savos svārkos, par kuriem samaksāju Prāgas Zappingā daudz vairāk kā viņi maksāja Latvijas Zappingā un kas elektrizējoties līp pie leggingiem. Bet rudens ir īstais laiks, lai vilktu svārkus.
Un vēl - es beidzot esmu sākusi meklēt programmētāju saviem parādiem. :)
» atkal jau tas pats..
Eeva aizbrauca mājās. Ēdu garšīgi garšīgās Fazer končas. Pirmīt bišku papļāpāju ar Marko, pafanojām kopā par Kenu Blocku. I viss. Esmu palikusi viena pie neizpildītā Homereading teksta. Auksti. Ceru, ka rīt atkal snigs.
Un man ir tik daudz iekavētu darbu...
Top of Page Powered by Sviesta Ciba