| Trīs naktis bez miega | 2. Jun 2010 @ 16:13 |
|---|
|
viena nakts mācībās, otrā no Rīgas atbrauca kursa biedri pakaļ un aizbraucām pie viņiem, trešajā naktī atkal tas pats kursa biedrs mēģināja kaut ko iemācīt šodienas eksāmenam, un tagad atkal jau tie paši kursa biedri brauc pakaļ pa ceļam uz jūru :) Ak, beidzot es saprotu, ko nozīmē forši kursa biedri :D
|
| Naksnīgās sarunas | 25. Maijs 2010 @ 01:12 |
|---|
|
Jap, atkal jau ar puišiem par meitenēm. Šo es nevarēju neiekopēt:
"R: Es labāk izvēlos šķiltavas nekā sērkociņus, kurus var palietot tikai vienu reizi." Tas ir attiecībā uz tievajām blondīnītēm :D
Jā, jā, viņš pacēla mana ego līmeni :)
|
| Ak vai :D | 9. Maijs 2010 @ 20:55 |
|---|
|
Biju Kauņā. Gandrīz pārgulēju ar puisi no manas pašpārvaldes, visu nakti pavadījām kopā. Mājās viņam palika draudzene. No rīta atverot acis, no mana degungala 20cm atstatus bija revolveris. Nākošajā dienā atļāvos būt pūcīga pret viņu un naktī, kad bija iedzēris, pat pateikt visu, ko domāju. Un tagad viņš jautā, kas par lietu. Viņš mani sāk mocīt. Un jo vairāk viņš ko jautā, jo vairāk šķiet, ka es neaizgāju pie viņa gulēt tikai tāpēc vien, ka bija šaušalīgi auksti...
Bet nē, es neesmu Par tik brīvām attiecībām kā viņš...
|
|
Ārā ir tik skaists laiks, bet es skatos un brīnos - Facebook online ir mani abi mīlulīši - gan Riho, gan David. Savādā kārtā, ar puisi, ar kuru saistīja visilgākā draudzība manā dzīvē, visi kontakti ir pilnīgi pārtraukti. Izdzēsts no dr.lv, no telefona sim kartes. Žēl, ka no atmiņas tik viegli nevar izdzēst. Jā, bet tikmēr skan Enrikes Iglesiasa "Let me be your hero" un prāts saprot - diemžēl ne David, ne Riho šādu vārdus man nekad nedziedās. Žēl. Igaunis bija jauks lāčuks :)
SKatos tgd un domāju - viņi tak ir pilnīgi dažādi :D Viens ir balts, otrs melns. Vienam nav darba, otram - samērā prestižs darbs. Viens ir no ziemēļiem, otrs - no dienvidiem. Viens ir veselīgi apaļš, otrs - tievs. Tiesa, abi ir īsa auguma un ar čirkainiem matiem :D
Interesanti, kāds būs mans Big love, ja pagaidām satiktie ir tik dažādi :D
|
|
Tad, kad esmu pieņēmusi, ka kārtējais jaukais, mīļais, labais letiņš man varētu būt nevis puisis, bet gan labs draugs, tad sāku pamanīt, ka viņš atbild uz manu vēstuli ar tekstu - "rakstu īsi, jo esmu pie vecvecākiem un pieslēdzos pie kaimiņa interneta" :) Vai tad man vienai šķiet jauki, ka tev atraksta ar domu - "izlasīju, ko rakstīji, atbildēšu vēlāk, Bet Es Izlasīju, ko rakstīji"? :)
Tagad vajadzētu mācīties un cīnīties par iespēju palikt universitātē, bet es rakstu jaunajā blogā ierakstu par latviešu meiteņu seksu ar ārzemniekiem. Khem.
|
| » Šīs dienas atziņa |
|---|
Tu vari skriet, censties kļūt par biznesa haizivi, par krutāko čiksi visā ciemā vai varbūt paveiksies un pēc universitātes beigšanas sekos nākamā augstākā izglītība, aiz kuras jau nākošā un nākošā... Bet tiklīdz kļūsti par māti, tā visa pasaule apstājas. Jo tu esi sasniegusi pašu augstāko virsotni. Vairs mazajiem pakalniem darbā, skolā, sabiedrībā nav nozīmes. Jo tu esi MĀTE. Un tas ir dzīves augstākais sasniegums.
20. Apr 2010 @ 15:05
|
| » Nu laikam jau tā arī ir... |
|---|
Zane: Ko dosi pretī?
Jānis: Paldies
Zane: Par maz.
Jānis: Neko jau nevar dot
Jānis: Tu jau ar ārzemniekiem tikai un latviešu puikas vispār ir kretīni kuriem no vinjiem jāmācas
Zane: Tomēr, kā saka Itālijā praktizējusies latviešu zeltene - Latviešu puiši tomēr esot labāki.
Jānis: Tā pat kā meitenes ;)
19. Apr 2010 @ 18:45
|
| » Agrāk un tagad |
|---|
Pirms desmit un varbūt nedaudz mazāk gadiem, lai iemigtu, es iedomājos par zaķīšiem. Un lācīšiem. Guļot savā gultiņā es veidoju pati savas sapņu multenes.
Tagad ejot gulēt es sevi redzu ģimenē. Es noskatos no malas, kā piekususi, bet ar smaidu uz lūpām es palienu zem segas, kur jau mani gaida mans vīrs. Blakus istabā klusi šņākuļo mūsu bēbis. Es zinu, ka viņš drīz modīsies, tāpēc mēs uzvedamies klusi. Vai arī es redzu, kā pa dienu pastaigājos ar mazo, kā stumju ratiņus, kā pārnāku mājās un pagatavoju pusdienas mums abiem. Kad mazajam ir pusdienas laika miedziņš, tikmēr uztaisu vakariņas vīram. Es to visu redzu vakaros. Es pat redzu, kādā krāsā man ir kleita, es jūtu, cik viegli ir stumt mazuļa ratiņus, es sajūtu, ja ēdienu pārsālu. Dažbrīd šķiet, ka tas viss notiek realitātē - man blakus. Ja es pastieptu roku - sataustītu sava otrā Es pulsu uz rokas locītavas.
Bet es roku nepastiepju, es nejūtu pulsu. Es nejūtu neko no tā visa. Te, tagadnē ir viens vienīgs klusums un tukšums. Nekā no tā, ko es lūkoju vakaros.
29. Mar 2010 @ 00:23
|
| » Jā, es to izdarīju! |
|---|
Jūtos gudra, ka tgd nomainot facebook statusu, tas uzreiz aizleks arī līdz twiterim :))
21. Mar 2010 @ 16:29
|
| » atskārsme |
|---|
Neciešu romatiskus čaļus. No viņiem nekad nevaru saprast - vai viņi sarunājas vai flirtē ar mani.!
19. Mar 2010 @ 10:21
|
| » - |
|---|
"dziivesvietas, darbavietas, maaciibu vietas, miiljotie viirieshi, draugi iet un mainaas - bet labs hobijs paliek."
-Egita.
Šie vārdi ieķērās sirdī.
7. Mar 2010 @ 18:56
|
| » (No Subject) |
|---|
Nesen atgriezos no nelielas ballītes, kurā pirmo reizi izmēģināju ūdenspīpi. Nedomāju, ka tas ir tāpēc, tomēr - man atkal jau ir raudamais par to, ka vēl joprojām esmu viena. Es tik tiešām no visām bailēm, visvairāk ciešu no bailēm nomirt vientuļai...
27. Feb 2010 @ 11:10
|
| » 31.01 |
|---|
Ir saulīte, ir silti, bet tajā pašā laikā - milzu nogurums no visa. Varbūt vajadzētu aiziet uz solāriju, bet pat uz to vairs nevelk. Sēžot pie datora ir lielākā garlaicība ever. Tajā pašā laikā, man būtu jāuztaisa vairāki darbi skolai, bet neceļas rokas. Pat neatceros, kad pēdējo reizi kaut ko pafotogrāfēju pašas priekam.
Starp citu, savādā kārtā pat te nepastāstīju, kā man gāja ar manu šokolādi. Hmm.. Jau nedēļa kopš viņš te bija, kopš pavadījām divas trakas tusiņu naktis, kopš es viņu rupji pametu hostelī un aizbraucu ar citiem puišiem snovot.. Jā, es apzinos, ka esmu maita. Un es jūtu skatienus, kad klubiņos dejoju ar tumšādainu puisi, bet ar draudzenēm sarunājos latviski. Tie skatieni pilnīgi brēc "Maita, pārdevies ārzemniekam..." Un ej nu kādam iestāsti, ka tas viss nav nekas... Pat mana mamma uzzinot, ka bija ciemos atbraucis kāds itālis, uzreiz nopūtās un tik noteica - nu tas jau nav nekas nopietns. Protams, cik gan nopietni var būt, ja portugālis strādā Itālijā, viņa ģimene dzīvo Beļģijā un ja vēl draudzene - Latvijā?!
Man steidzami vajag kādu nodarbošanos. Šķiet, ka 2dien aizbraukšu uz Rīgu un iztērēšu visu naudu zīdos, kurus pēc tam apgleznošu veselu mēnesi. Lai ir ko darīt. Lai nav jādomā par to lielo naudas summu, kas aizies samaksājot par kredītpunktiem, ja vēl netikšu izmesta vispār no universitātes. Lai nav jādomā par to, ka sirds atkal tukša tad, kad uznāk lielās domas un sapņi par mazu dzīvoklīti rīgā, ko dalīt ar kādu, un varbūt pat ar visu kaķi un mazu bērniņu.. Ak,man nav sajūtas, ka man būtu tikai 20. Dažbrīd pat tie cipari sajūk. Un kas gan tiem daļas gar manu dzīvi? :S
31. Jan 2010 @ 13:11
|
| » Kā nu būtu? |
|---|
Ko Tava māte teiktu, ja uzzinātu, ka meita satiekas ar tumšādainu ārzemnieku un abi kopā Rīgā nakšņo hostelī?
18. Jan 2010 @ 19:46
|
| » :P |
|---|
Kā sesija klāt, tā manā sirdī atkal kāds iemiesojas. Un atkal jau sirds pārsteidz prātu. Un ķermeniskās vajadzības šķiet pat svarīgākās uz pasaules. Jā, man ir bail, ka pārceļoties uz atsevišķu mitekli, bez vecāku uzraudzības, pārvērtīšos par nezvēru. Vismaz manā pašreizējā vecumā es vēl neesmu novērojusi tieksmi atsacīties no piedāvātas izklaides. Ok, neesmu jau nekāda klubu slota vai ciemata vienīgā izprieca, bet arī nesamaitāta lauku meitenīte vairs neesmu.... :)
Ak, man atkal jau nāk šizīgā oma :))
8. Jan 2010 @ 22:41
|
| » (No Subject) |
|---|
Esmu pārgurusi, bet ar smaidu uz lūpām :) Manam Ilgucim svinējām dzimšanas dienu, žēl jau, ka nācās braukt mājās, bet neko. Rīt tik muļķīgi - uz konsultāciju jābūt rīgā tikai 15:00... Uz fotoskolu gan nebraukšu. Toties tagad pirms gulētiešanas skatos ģimeniskas bildes no kāda Itālijas braucienā iegūta drauga - sasodīts, sen neviens puisis nav šķitis tik kārdinošs :D Turklāt, šķiet, ka viņš tik lieliski saprotas ar bērniem :)) Kā saka - tas mani vienkārši pārsteidz...
5. Jan 2010 @ 23:08
|
| » (No Subject) |
|---|
Mazliet apslimu. Pēc Kefīra, Rock'n'Riga un Radiobāra apmeklējuma, ložņāšanas zem Doma baznīcas ar augstpapēžu zābakiem un minikleitiņā, skats, kā 4am deg Vecrīgas nams ir graujošs. Vesels kvartāls ar milzu dzirkstelēm, no mājas skrienoši pusapģērbti cilvēki ar zīdaiņiem uz rokām. Karstums daudzu metru attālumā sasilda ikkatru, kas šai rīta agrumā nolēmis mainīt lokācijas vietu.
Un apkārt tik daudz gluži vai sajūsminātu izsaucienu...
Runāju par ugunsgrēku, kas naktī uz svētdienu izpostīja neapdzīvoto namu uz Jēkaba[?] ielas.
28. Dec 2009 @ 20:02
|
| » (No Subject) |
|---|
Vieni no Ziemassvētkiem. Pošos uz Rīgu. Braukšu uz Kefīru. Apbrīnoju dažreiz pati sevi - sākumā piekrītu, bet tad meklēju iemeslus, lai atteiktos no kādiem piedzīvojumiem vai avantūrām. Arī tagad sāk miegs mākties virsū. Bet neko darīt - ja reiz piekritu, jāaizbrauc vien ir... Tikai ceru, ka vakars izvērtīsies interesants.
26. Dec 2009 @ 17:43
|
| » ņam ņam! |
|---|
Atgriezos mājās.
Īsumā par braucienu - pirmo reizi mūžā lidojot, iepazinos ar jauku stjuartu, kurš beigu beigās pavadīja ar manu kompāniju visu nakti, turklāt, ļāva pasnaust savā mājā līdz vilcienam uz Milānu. Iepazinos ar tumšu portugāli, kurš bija dikti jauks :)) Priecē tas, ka neskatoties ne uz ko, man nav tā pierastā tīņu sajūsma par viņu, kā parasti man atgadās, kad satieku kādu simpātisku puisi. Turklāt, nebeidzu brīnīties par to, cik viņam bija skaists smaids. Par visiem miljons $!
Atgriežoties pie ceļojuma - Milāna ir jauka, bet mazā Bergamo pilsētiņa vēl jaukāka. "For free" parasti maksā 2,5€. Milānā ir grandiozākā z-svētku egle, ko esmu redzējusi. Milānā pirmo reizi mūžā izjutu ko līdzīgu mazai rasisma devai - bija divi nepatīkami atgadījumi ar uzbāšanos, kur galu galā tika pieprasīta nauda un abos gadījumos bija iesaistīti tumšādaini vīrieši, kas galu galā mani sāka biedēt... Milānā var visnotaļ jauki iepirkties, ja vien pēc tam visu var sastūķēt vienā rokas bagāžas vienībā. Vilcieni Itālijā ir gluži kā ZZ tuneļi rīgā - graffiti, graffiti, graffiti.. Lidostās var kolosāli iepazīties ne tikai ar stjuartiem, bet arī mūziķiem, kuri atgriežas no savām uzstāšanās tūrēm. Ap 3iem naktī ļoti jauki skan nīderlandieša dziedāts "Happy Birthday" lidostas "guļamajā telpā", pat, ja dzimšanas diena bija pirms 2dienām. Gulēt uz 4 krēsliem tik tiešām ir jaukāk kā uz 3. ap 6iem izdzirdēta latviešu valoda var izraisīt dažādus humoriskus atgadījumus. Zviedrijā es atgriezīšos, vismaz lai nofotogrāfētu, kāda ir Stokholma. Nezināju, ka ir iespējams tā nosalt pārgurušam ceļotājam, ka pirmo reizi esot svešā valstī tā arī neko nenofotogrāfēt...
:D
23. Dec 2009 @ 13:15
|
| » (No Subject) |
|---|
apdedzināju matus. Rīt lidošu kā apdedzināta vista. Vai vismaz kā ar elektrošoku dabūjusi. Varbūt līdz gulētiešanai izdomāšu, kā lai glābj manus garos skaitos matus ;(
17. Dec 2009 @ 18:34
|
|
|