|
Kārtējā jaukā skriešana šurpu turpu starp abām skolām un kursiem. Iegāju tajā mazāk vai vairāk šikajā audumu veikalā pie Rīgas modēm. Tur uz atlaidēm iekrita acīs maza metāla kārbiņa pa 3Ls. It kā jau štrunts, bet manam mammucim tuvojas vārda diena, bija doma kastītē končas salikt, bet tikko atcerējos, ka mammucis uz stingras diētas sēž un neēd pat maizi, nerunājot par končām...
Bet tas vēl pēc nedēļas, man priekšā vēl šīs 7 dienas. Rīt iešu skatīt skaisto Vecrīgu, kaut kas jāsafotogrāfē fotoskolai.
Šim vakaram atradu ideālu sapņu princi - precētu skaistuli, bet tas nekas. Galvenais iedomāties viņu balta zirga mugurā. Nu, vai vismaz melnā Jaguarā...
|
| Kristaps piedāvāja braukt uz D-Koreju studēt :D | 15. Nov 2009 @ 16:57 |
|---|
|
Šodien sameklēju savas ziemassvētku dāvaniņas. Apsveru domu, par emailu izsūtīšanu radiem ar saitēm uz savām kārotajām lietiņām. Bet tā kā tas būtu traki nepieklājīgi, paspēju jau atmest šādu ideju.
Vēljoprojām nagi niezt aizlaisties uz Stokholmu vai Tallinnu. Runāju ar kursa biedrenēm no fotoskolas - varētu 4meičas ar prāmi aizbraukt uz Zviedriju, bet žēl, ka tur tikai pusdienu sanāk pavadīt pilsētā. Toties janvārī, kamēr sesijā nenotiek eksāmeni, varētu uz pāris dienām pa Tallinnu padzīvoties. Negribas sēdēt mājās, ļoti, ļoti gribas izrauties. Kristaps viendien teica - Tev tik piedāvāt da jeb uz kurieni aizbraukt, uzreiz piekritīsi.
Jā, tā patiešām ir :)
|
|
Vakar mana draudzene man uzrakstīja ļoti labu teikumu :" Aij, puiši vsp ir neizprotami. Ja varētu dabūt sīko bez viņiem, visticamāk iztiktu. Man ir daudz puišu-draugu, bet puiši-puiši ir galīgi sviestaini"
Un es viņai pilnīgi piekrītu. Katram vārdam un teikumam...
|
| Biju mājās.. | 25. Okt 2009 @ 22:37 |
|---|
|
Šodien satiku savu veco klasesbiedru, ar kuru mācījos kopā vecajā dzīvesvietā līdz 4kl. Čalis ir paaudzies kopš tā laika :D Piebrauca man klāt ar savu drifta bembi. Ok, laukos naudas nav tik daudz, kā gribētos - nevar katrs puika savam autiņam ielikt ādas salonu, bet ar rokām daudz ko var izdarīt, ja grib un galva strādā. Un šķiet, ka viņam strādā - drifto pa vienīgo asfaltēto ielu, uzlicis drifta riepas un aidā..
Šodien atcerējos bērnību, ko abi kopā sadarījām.. Laikam vienīgais, ko neesam darījuši, tas ir: bijuši kopā. Mēs bijām čomi, pat varbūt, ka labākie čomi. :)
|
| atkal jau tas pats.. | 17. Okt 2009 @ 21:02 |
|---|
|
Eeva aizbrauca mājās. Ēdu garšīgi garšīgās Fazer končas. Pirmīt bišku papļāpāju ar Marko, pafanojām kopā par Kenu Blocku. I viss. Esmu palikusi viena pie neizpildītā Homereading teksta. Auksti. Ceru, ka rīt atkal snigs.
Un man ir tik daudz iekavētu darbu...
|
| » Pusaudzei Zanei hormoni pa nerviem dod |
|---|
Skatos igauņu bildes no pasākuma, uz kuru būtu braukusi ar Māru, ja nebūtu viņas onkulim tusiņš. Brauktu kaut vai viena, ja zinātu, ka Riho arī tur būs. Un jā, bija. Un tagad skatos bildes. Bez matiem izskatās stipri savādāk, bet tuvu tam arī biju iedomājusies. Bildēs šis ar kruķiem. Un ar skuķiem.
Un fonā sāk skanēt šizīgā igauņu mūzika.
Lai labs piektdienas vakars jums, mani draugi!
9. Okt 2009 @ 18:37
|
| » rudens klāt |
|---|
Šodien sēžu mājās. Izlēmu neaizbraukt uz fotoskolu. šonedēļ tur neesmu bijusi, bet gan jau to izdarīšu nākamnedēļ. Pirmdien visu dienu pa rīgu pavadīju ar savu draudzeni no Vācijas. Viņa bija te uz divām dienām caurbraucot. Jauki parunāt ar cilvēkiem no citām valstīm. Maike ar savu brāli aicina mani pie viņiem. Viņiem tas ir tik easy - come, you can stay at our place for all summer. We have so big house.. Dažreiz šķiet, ka tiešām - kamēr ir iespēja, kamēr mani kāds tur varbūt pat sagaidītu, ir jābrauc. Esmu jauna, varbūt pat mazliet traka. Kas gan slikts notiks, ja aizlaidīšos viena pati uz Vāciju? Tur tak viss ir tik "pareizi".. Nav jau pasaules otrā malā. pusotras dienas brauciena attālumā. Tomēr pavisam cita zeme un pasaule. četru gadu laikā esmu pamanījusi, ka vācieši ir pavisam savādāki kā letiņi. Neteikšu, ka labāki vai sliktāki. Bet atšķirīgi.
Tuvojas manas fakultātes iesvētības. Gan jau būs jautri. Es pieteicos pabildēt pasākumu, ceru, ka kkas arī sanāks. Tajā laikā jau pie manis dzīvos Eeva. Tad nu ņemšu viņu sev līdzi uz iesvētībām un pēc tam - uz klubiņu. Dažbrīd ienāk prātā - tagad ārā jau ir tik auksts laiks, ka sailgojos pēc Austra. Lai vai ko, bet viņš bija tik jauks. Un man ir tik ļoti žēl, ka nekas mums nesanāca. Vēljoprojām man uz galda stāv visas viņa dāvinātās rozes. Mamma par visām teica - "paskat, tik ilgi stāv vēl svaigas, laikam jau no sirds dāvinātas." Un bija jau arī. No sirds.
7. Okt 2009 @ 12:58
|
| » svētdiena |
|---|
Sajūta, ka savu mūžu neesmu lasījusi tik daudz kartupeļu, cik šajā nedēļas nogalē salasīju ābolus. Tikai no divām ābelēm, bet tik un tā - daudzums ievērojams.
Sēžu katru brīvo brīdi pie datora, cenšoties pamācīties. Pa dienu nav neviena, kam lūgt padomu, vakaros parasti uzrodas kāds, kas skype čatā piedāvā interesantāk pavadīt laiku. Tā pēdējā laikā riebīgi izdarās Mārtiņš no foto skolas un Marko no Tallinas kompānijas. Tā kā pie manis brauks ciemos nākamnedēļ Maike no Vācijas, bet vēl pēc nedēļas - Eeva no Somijas, izlēmu pati arī kkur aizdoties. Piemēram, Eeva uz Helsinkiem mājās brauks caur Tallinu. Tad nu es iedomājos īstenu riebeklību - sestdienas rītā uzrakstīt Marko sms, ka vai viņš šovakar var bišku nolikt darba lietas malā, un parādīt kādu labu krodziņu, kā arī pēc tam piedāvāt savu mitekli kā naktsmītnes divām meitenēm. Pazīstot viņu, nedrīkst aizmirst piedraudēt, ka Eevai pat pirkstu nedrīkst piedurt. Zinu, ka viņam pirksti ir ietrenēti uz krūšturu attaisīšanu un citām lietām :P
Kā mani tracina, ka vienmēr vēlos dabūt to, no kā tikko atteicos. Mani pirksti niezt uzrakstīt Austrim. Jo es taču tomēr esmu īstena maita...
27. Sep 2009 @ 16:11
|
| » piektdiena ir klāt! |
|---|
ATbraucu mājās piekususi un nokususi. Domāju, ka vēl piecas minūtes pašsuģestijas un es sākšu jūsmot par patīkamo nogurumu. Sagribējās noskatīties kādu filmu un šoreiz izvēle krita uz sen jau iegūto, bet tā arī neredzēto Basic Instinct. Sākums tīri vai aizraujošs...
Šodien atdevu Austrim viņa disku. Bija ļoti grūti, bet es iesāku runu par to, kas gan ir mūsu attiecības. Viņš pārtrauca mani sacīdams, ka arī esot par to domājis un gribētu, lai es kļūtu par viņa draudzeni. Es viņam atbildēju, ka "diez vai mums kaut kas sanāks". es jutu, ka pat viņa roka, aplikta ap manu vidukli manāmi sašļuka un knapi noturējās savā vietā... Viņš man pretī pasniedza 3 sarkanas rozes. Un pajautāja - tu vēlies, lai paliekam vienkārši draugi? Mums bija sarunāts, ka iesim kopā paēst pusdienas, bet diemžēl man bija jāiet "darba" darīšanās uz Kongresu namu, tā nu viņš vienkārši aizgāja man līdzi, nopirka savas rezervētās Prodidy biļetes un paziņoja, ka varot pavadīt mani līdz Brīvības piemineklim, jo vajadzētu taisīties uz darbu.
Es pat nebrīnīšos, ja viņš šodien dosies Vecrīgas virzienā un mājup pārradīsies tikai rīt. Esmu sačakarējusi visu viņa nedēļas nogali.
Šķiet, ka, kamēr mamma darbojas dārzā, es izmantošu gadījumu un notestēšu mammas ogu -šņabja uzlējumu..
Un jā, šīs dienas galvenā atskārsme ir, ka neesmu spējīga strādāt darbu, kas līdzinātos flaerīšu dalīšanai, nu nimaz..
Un starp citu, Turies, Māru!
25. Sep 2009 @ 17:21
|
| » Pateikt to nav tik viegli.. |
|---|
Draugos klejo tas tekstiņš - 90% vīriešu dzērumā zvana sievietēm, kuras viņi grib iegūt. Es ceru, ka tā nav taisnība. Trīs reizes esmu piedzīvojusi šādus zvanus. Pirmo reizi zvanīja mana tagadējā labākā draudzene. otro un trešo - mans "puisis". Ak šausmas, es nekad nebiju iedomājusies, ka kādreiz nāksies prātot, kā atteikt puisim. Biju domājusi, ka, pat ja kas tāds būtu jādara, tas nāktu tik viegli kā atvainoties par uzmīšanu blakus stāvētājam tramvajā. Bet nē, tas nav tik viegli. Un šī ir viena no tām reizēm, kad vēlos kaut spētu runāt ne tikai tad, kad nevajag, bet arī - kad vajag...
23. Sep 2009 @ 17:51
|
| » - |
|---|
Šodien saņēmu no draudzenes vēstuli draugos. Sen nebiju tā raudājusi tikai no elektroniskas vēstules vien. Viņa izlasījusi manu iepriekšējo ierakstu šeit, cibā. Un pateica, laikam jau visu, ko par to domā. Eh, Māra... Doh- pst! neesmu putekļu slota ar gēla nagiem, tur tev taisnība. Un nebūšu daiļam bagātniekam zem elkoņa, jo tas plaukts man ir par augstu. Lai kādus papēžus uzvilktu, tik augstu netikšu. Bez tam, līdz manai otrajai Ņujorkas fotoizstādei ir tik ilgi jāgaida... :S
Tikko atskārtu, ka cilvēks patiesi ir ļoti sociāla būtne un tam visvairāk uz pasaules ir vajadzīgi citi cilvēki līdzās. Paldies, ka tu man esi, Māra! :)
Un jā, es rīt droši vien būšu skolā ;)
20. Sep 2009 @ 19:37
|
| » (No Subject) |
|---|
Zane: life is so rude..
Marko: thats not rude thats just life
12. Aug 2009 @ 13:21
|
| » (No Subject) |
|---|
Eeva: tagad es zinu kur ir visi puisi... pie tevis
Zane: :D
Zane: :D :D :D :D :D :D :D
Zane: Man nav neviena puiša!
Eeva: :D...
Zane: Nu labi, tikai viens ;)
Eeva: nu ko, tev ir sapnu puisi un viens draugs un viens draugos...
Laikam jau Eevai ir taisnība un manā galvā ir tikai puiši vien...
2. Aug 2009 @ 21:31
|
| » Tas nav talants, tas ir alkohols jeb mana atbilde draudzenei: |
|---|
Tādas mēs, meitenes, esam. Nenovērtējam to, kas mums ir. To, kas būtu uz visu mūsu dēļ. Kam ne nauda, ne kas nav šķērslis. Kas vienkārši grib būt ar mums. Kas domā par mums, kad esam prom. Kas nespēj ne par ko domāt, kad esam tuvumā. Kas jūk mūsu dēļ prātā. Kas ir gatavi skūpstīt ne tikai mūs pašas, bet arī zemi, pa kuru esam gājuši. Kas nekļūdīgi atpazīst mūsu smaržu ļaužu pārpildītā bezgaisa telpā. Kas gatavi stundām ilgi vērot tevi uzmērīšanas kabīnītē. Kas spēj stundām ilgi teikt, ka tieši šis jaunais topiņš tavu skaistumu izceļ vairāk par iepriekšējo. Kas... Kas mūs mīl. Un kas spēj mūs pieņemt tādas, kādas esam. Tādus mēs nenovērtējam. Un dzenamies pēc kā cita. Pēc kāda, ar kuru kopā būtu dzīve čili pārstrādes rūpnīcā. Ar kuru nekad nav redzēts atslēgvārds "miers". Kas, iespējams, pat nav iedomājies, cik karātu vērts dimants tu esi.
Jā, mēs esam maitas. Tas mums plūst asinīs.
15. Jul 2009 @ 22:01
|
| » dzīve=spēle? |
|---|
Šodien papļāpāju facebook'ā ar vienu indieti par to, ka cilvēki dzīvo "atklāti un godīgi" , tomēr tik un tā tēlo. Un tagad draugos.lv kāds sens paziņa dienasgrāmatā veica ierakstu arī par šo tēmu. un man ļoti iepatikās komentāri:
"Artis: visa dzīve kā spēle - bīstamākā figūra ir dāma!
Gatis: Nu tikai tad, ja nav skaidrības, kā ar torni jārīkojas. "
:) Daži puiši tomēr ir apsviedīgi :D
9. Jun 2009 @ 14:00
|
| » esmu kā suņa nagla, zinu. |
|---|
L: varbūt kļūsti absolūti pretīgi piemīlīga?
L: visiem tādas patīk.
L: :/
Z: vai tu spēj mani iedomāties piemīlīgu?
L: kā tad :/
L: nē
L: vispār nē
tagad laikam visas draudzenes iesaistīsies manā cīņā ar mājas darbiem un Mana Lieliskā Vīrieša Meklēšanas piedzīvojumā..
2. Jun 2009 @ 19:48
|
| » 2.jūnijs |
|---|
M: Domā to, ko teicu iepriekš. pasaki, ka viņam ne dienas sajukušas ar naktīm bet meli ar patiesību.
mana Igaunijas brauciena biedrene nemitīgi cenšas man iestāstīt, ka tiem diviem igauņiem nebija nekāda nolūka attiecībā pret mums. Un šādos brīžos es nožēloju, ka esmu tik emocionāla un naiva.
2. Jun 2009 @ 13:22
|
| » sesija ir klāt un naktis sarūk līdz 3h |
|---|
Mācos pie atvērta loga un dzirdu putnu dziesmas. Ir jauki, ka vasara klāt. Tiesa, mazliet sāp zobs, kas bojā visu prieku par patīkami sākušos saraksti skype, bet toties atkal jauns citāts:
Z: nu tad kāpēc man atvasinot pēc t t^2 sanāk t^3?
Z: ciets rieksts, vai ne? :P
L: labs jautājums :D
L: kur tu tik daudz domā? |-( :D
1. Jun 2009 @ 01:43
|
| » katrs dzīvo kā māk |
|---|
Z:vai zini, kas ir visstulbākais?
Z:ja tev tas otrs cilvēks liekas kā gluži vai ideāls, vismaz tava sirds pieder viņam, bet prāts arvien biežāk sāk stāstīt, ka patiesībā, viņš ir rupjšs, ka viņš ir pārāk īss priekš tevis, ka viņš pārāk maz uzmanības pievērš tev, ka viņu pat īsti nevarētu parādīt saviem radiem, jo tad varētu arī kaunu piedzīvot. Un tā nu tu sapņos redzi viņu, bet dienā domā - nu c'mon! viņš itin nemaz nav piemērots man...
un ja tas iet jau ilgāku laiku, tad tas var galīgi nervus sačakarēt..
23. Maijs 2009 @ 14:50
|
| » vecāki un gudrāki kursa biedri ir zelts |
|---|
I: kapēc Tu gribi kaut ko sarežģīt?
es: nezinu, tas tāds sasodīti nelāgs niķis - pielipis un vaļā nelaiž :)
I: tad beidz niķoties
I: un nesarežģī visu
Galīgi nekas jauns, bet laikā nācis, sacītais ir kā āmurs uz naglas..
18. Apr 2009 @ 13:30
|
|
|