| Man nekad nav jāmeklē, ko iesākt ar savu laiku | 21. Nov 2011 @ 16:30 |
|---|
|
Tā nu tā vietā, lai es pievērstos Joomla! izpētei vai parakņātos pa manas darba vietas tīklu vadiem, esmu ierīkojusi sev jaunu spēlkastīti. Te jau man arī patīk, projām nemukšu. Bet nu tur es šo to pierakstīšu,lai pēc tam mazbērniem parādītu,kā man gāja, kad sāku strādāt :) http://jaunaskolotaja.blogspot.com/
|
| Starp citu, | 15. Nov 2011 @ 14:03 |
|---|
|
Vakar atbloķēju savu internetbanku un biju gana pārsteigta, ka esmu krietni patukšojusi savu virtuālo maciņu. Nedēļas laikā esmu izņēmusi no bankomātiem 170Ls, bet pēc visiem čekiem un atmiņā esošajiem pirkumiem kopā ar draugu vakar sadzinām pēdas tikai ~70Ls. Tagad man ir neizpratne-kā varēju iztērēt tik daudz naudas pat to neapzinoties???
|
|
Darbā nekas nav jādara un tajā pašā laikā- pārāk daudz jāizdara. Ja es varētu iztikt ar algu, kas mazāka par 150Ls, es labprāt strādātu tikai par skolotāju. Jo tad man nebūtu šitā jāķēpājas ar tiem datoriem... Pārbaudes laiks 3mēneši. Nu, jāskatās, kā man ies :)
Un man ļoti patīk būt par skolotāju, kas uz skolu nāk apspīlētās džinsās un ar melniem nagiem. Esmu izrāvusies no klientu apkalpošanas darba uzliktajiem stingrajiem rāmjiem. Hell Yeah!
|
|
Man patīk dzīvot atsevišķi no vecākiem. Jo kamēr samērā sveša,tikmēr puiša radi īpaši uz mani neburkšķ. Un drauga omīte viendien noprovēja manis šmorēto cūkgaļa kinda ķīniešu gaumē ar maniem foršajiem Stockmana makaroniem un sajūsmimāti teica mīļumam - ui, kā tevi lutina! :)
Nevaru sagaidīt,kad varēšu pārvākties uz vienu vietu,kur būs VISAS manas mantas
Vakar pēdējā brīdī mammai pateicu,ka nebūšu mājās,uz ko mamma sērīgā balsī novilka - nu labi... :S Žēlīgi pašai palika..
|
|
Esmu darbā. Zogu wifi. Prieciņš. Par stulbumiem un bēdām - vēlāk!Garastāvoklis:: darbā Mūzika: cilvēku pūlis |
| » Sagribējās pasūdzēties un precizēt |
|---|
Patiesībā, studēt datorzinātnes maģisros es negribu vairs. Bet man vajprātā pietrūkst pašpārvaldes, manu kursa biedru un tā Studenta titula. Kautvai feinās atlaides rīgas transportos. Un ko tad lai es tagad daru ar savām 4 studentu apliecībām? Un kā gan es varu atvadīties no visa tā, kas tika iesākts pašpārvaldē un EESTECā? ;((
30. Jul 2011 @ 22:04
|
| » Tagad un toreiz. |
|---|
Pirms trīs gadiem ap šo pašu laiku bija pārsteigums maniem tuvākajiem un draugiem, kad paziņoju, ka sākšu studēt IT. Tagad daudziem ir pārsteigums, ka studijas maģistros neturpināšu. Patesībā, ir šausmīgi stulba sajūta. Dažbrīd, kad sadomājos par to, gribas vnk raudāt... Pati sevi paspēju noskaņot, ka neturpinot studijas vēl tālāk ir tāpat kā pēc pamatskolas pabeigšanas, neturpināt mācības vidusskolā. Jūtos kā muļķe starp studiju biedriem. Pa to laiku, kamēr draugs vasaru pavada vecmāmiņas mājoklī remontu taisot, es katru dienu dodos uz darbu. Valsts iestāde, stingrs dresskods, intrigas kā jau pienākas 10sieviešu kolektīvā, visam pa vidu-šefiene, par kuru jau esmu brīdināta. Darba līgums ir tikai līdzseptembra beigām, bet nav nejausmas,ko tālāk iesākšu. Ja vecāki netaisītu kašķi, tad labprāt par algu sapirku zīdus, apgleznotu tos un tā pa rudeni pelnītu naudiņas kādas ar visādiem rokdarbiņiem. Ēšanas ziņā man daudz nevajadzētu, par mitekli īpaši nevajag uztraukties. Ja tikvecāki nekašķētos par katru nieku. Turklāt, mans organisms nepēj vēl pierast pie darba dienas 9h garumā, visu dienu uz kājām, ar cilvēkiem (pie manis visādi dīvaiņi un krievvalodīgie nak visādus dīvainos jautājumus uzdot, turklāt, ja iestādē viņi netiekot apkalpoti pietiekoši ātri, tad arī izgāž žulti uz mani). Plusā - uz darbu no mājām braucu ar diviem autobusiem, ceļos 6os. Un tad, kad mājās pārrodos pēc 7iem, tad vecāki brīnās, kāpēc gribu gulēt, jo mamma, mājas supervaronis, gan spēj vēl ēst uztaisīt, tēti un brālipabarot, utt.
Jā, es gribu savu dzīvi. Gribu prom no vecākiem, lai man būtu vienas mājas, nevis divas pusmājas. Es gribu, lai man visi krekliņi atrastos tajā pašā skapī, kur atrodas mani svārki un bikses, nevis otrā Rīgas galā...
30. Jul 2011 @ 20:17
|
| » Un tagad? |
|---|
Tagad viss ir tāpat kā bija, tikai viss ir savādāk. Visa dzīve apgriezās ar kājām greizi tā pēkšņi, lai gan vilka uz to jau 3gadus. Un nu -es gaidu, kad aizpildot kādu anketu vai aptauju, es varēšu pirmo reizi mūžā atķeksēt - ir augstākā izglītība!
11. Jul 2011 @ 21:30
|
| » Vasara sākas! |
|---|
Esmu pie jūras. Tēta darba biedrs piešķīra savu māju uz nedēļas nogali, kura ir jāapkopj. Tad nu tagad par pasmagu darbu ar zāles pļāvējem, trimmeriem, zāģiem un tā tālāk, tiekam pie padzīvošanās mājā, kur pašaik vaktēju vakariņas un lūkojoties pa virtuves logu, vēroju baltu zvejnieku laivu. Idille. Ja nebūtu jāstrādā saules tveicē, aplipušai ar smalkiem zāles stiebriņiem, dzenot ar vienu roku nost no sevis dundurus, tas būtu fantastiski!
Ak jā, es vakar nosvinēju augstskolas izlaidumu :)
7. Jul 2011 @ 20:30
|
| » Kā ir? |
|---|
Vai es tiešām kļūšu par briesmoni, ja nepabeigšu universitāti laikā? Vai mana dzīve ar to vien beigsies? Jā, es visticamāk pazaudēšu lielu daļu savu kursabiedru-draugu. Vecāki sarīkos tādu skandāļu, ka ne tikai mamma kliedzot uz mani raudās, bet arī man sirds sažņaugsies aprikozes lielumā. Tētim rokas ies pa gaisu un manas mantas lidos. Bet manā rokassomiņu kolekcijā es varu salikt visas savas drēbes, paņemt omes šujmašīnu un savus brelokus, bildes un atmiņas. Un man ir mans draugs uz kura pleca vismaz pagaidām varu atbalstīties. Jā, man nav ne ietaupījumu, ne algas, bet darbu meklēt netraucēs arī kurkstošs vēders. Kad asaru dziedzeri pārstās strādāt, varēšu paņemt rokās savu otu un zīdu. Idejas taču man ir. Sliktākajā gadījumā visu vasaru nosēdēšu dzīvoklī Rīgā un domāšu par dzīves galu. un rudenī man būs gaužām viena alga par universitāti, būšu nometusi svaru un izskatīšos briesmīgi.
Vai tiešām šāda būs mana nāktone, pat ja izvēlēšos tagad nesajukt prātā un nepārmocīt sevi līdz vājprāta robežai?
22. Maijs 2011 @ 19:13
|
| » Khm... |
|---|
Divas nedēļas dzīvoju pie drauga, lai rakstītu bakalauru. Skumā tāpēc, ka uz 3datora lietotājiem, vienu kompīti gaužām grūti sadalīt, pēc tam jau tāpēc, ka tas pats vienīgais ģimenes kompītis savu cieto disku sadedzināja ar visiem maniem nenodotajiem mājas darbiem... Skarbā taisnība ir tāda, ka pa šīm divām nedēļām bakalaurs ir kļuvis par 2 lpp garāks. Deadline ir nākošā piektdiena. Damn, I hate it! Runāju ar mammu pirms 3dienām, ieminējos, ka varbūt šogad nepabeigšu universitāti. Un tad es dabūju dzirdēt, ka vecāki nedeva man naudu trīs gadus, lai es tagad visu pamestu, ka nākošgad arī nepabeigšu, lai nemaz nedomājot tgd tā pamest visu, ja reiz varēju uz Rumāniju braukt, tad lai tgd arī bakalauru pabeidzu, utt. Un vispār - mamma pateikt tētim nevar, ka es šogad nepabeidzu universitāti, " domā pati!".
B**, apnicis! Tak cilvēkiem, kas nav studējuši, pat nav ne mazākās idejas par to, kā ir STUDĒT. Ja vēl es mācītos to, kas interesē, bet man datori jau riebjas... Es katru dienu sapņoju par savu mazo rūpalu - gleznošanu, veidošanu, fotogrāfēšanu un citādu niekošanos, omes šujmašīnas apgūšanu un DZĪVOŠANU.
Jaunības gados mans mēŗķis bija " pelnīt tik daudz,lai varu dzīvot.dzīvot, nevis eksistēt". Tagad es saprotu, ka ne jau nauda vajadzīga, lai varētu atļauties dzīvot, bet gan Uzdrīkstēšanās un Drosme...
20. Maijs 2011 @ 13:35
|
| » Dzīve ir maita. |
|---|
Nav jau runa par to, ka pavasara laikā, mani nedēļu moka iesnas. Nē, ne par to.
Par to, ka kamēr stāvu krustcelēs un nevaru ieņemt lēmumu, man dzīvē dāvā lietas, ko es jau tik ilgi vēlējos un aicina pieņemt te vienu, te - otru lēmumu. Kad nolēmu, ka šogad nebeigšu universitāti, domāju, ka gribētos darīties ko radošu - beidzot atgriezties pie rotu veidošanas, zīda apgleznošanas un es tik ļoti, ļoti gribu šūt! Un bladākš - omīte atstājusi man mantojumā šujmašīnu un vakar to sāņēmu. Elktriskā šujmašīna, ar ko šuvusi pat mana vecvecmāmiņa! Izmēģinot nedaudz pašūt, sapratu, ka gribu pabeigt universitāti šogad. Gribu un viss! Un pie velna, nu jau man vairs ir tikai 10dienas, lai visu izdarītu! Pie velna, nu kāpēc tā?
Ja vēl varētu tā viegi ņemt un tik drukāt tai briesmīgajā bakalaurā.. Bet nekā... :(
8. Maijs 2011 @ 14:41
|
| » 28.aprīlis |
|---|
Nolaižas rokas un negribas neko. Garām tik staigā mamma un atkārto - ej mācies, savādāk nepabeigsi skolu!
Un es nespēju viņai pateikt, ka es nemaz netaisos pabeigt. Ka esmu atmetusi visam ar roku. Ka neredzu jēgu katru dienu raudāt, jo jūtos nodevusi savus vecākus. Ka domās jau esmu sakravājusi čemodānus. Ka klusībā jau esmu uzsākusi PATI SAVU dzīvi, kurā jau sagaidīti pirmie kašķi.
Šis man ir īpaši smags pavasaris.
28. Apr 2011 @ 22:03
|
| » Čemodāns jau pildās |
|---|
Čemodāns ir nolikts blakus skapim, lielā daļa drēbju salikts.Pēc pagaidu aprēķiniem - pietrūkst pusotra kofera vieta vēl. Domājams, problēma tiks atrisināta. Vismaz vajadzētu.Galu galā - 10dienām nespēju šādā laikā paņemt līdzi 3topiņu bikses un apakšveļas komplektu... Tgd sēžu ar melnu kokvilnas audumu aptinusies,tūlīt sākšu šūt apmetni Dracula partyam. Un tad jāpabīda, lai Rīgā tiek saliktas ceļa biedra mantas un manas vajadzīgās lietas atvestas man.Galvenais visu nomedžerēt.
Šovakar vēl divi party jāpiedzīvo, jāatvadās no ģimenes, rīt jāpaciemojas universitātē, tur visiem čau jāpasaka.Un tad jau 22.autobusā iekšā un aidā! :) Tiksimies pēc 10dienām!
Ja nu Rumānijā tomēr eksistēs WIFIjs, tad varbūt pat pačukstēšu arī jums kādu vārdu, kā man ir gājis :)Tikmēr uzvedaties labi, un Vinnij, pasaki Asnatei, ka tā Zane, kurai viņa ir atdevusi grāmatu, nav īstā Zane :P
13. Apr 2011 @ 12:10
|
| » *** |
|---|
Pēdējā laikā veselība sāk streikot. Droši vien uz nervu pamata. Man ir viena nedēļa, lai uzrakstītu 4 eksāmenus un bakalaura teoriju. That's great! Laikam jau nav ko brīnīties, ka ik pa laikam visas maliņas pēc kārtas sāp. Tik žēl, ka mani mīļie un tuvie cieš, jo esmu galīgi nekāda šai laikā... :/
7. Apr 2011 @ 11:09
|
| » (No Subject) |
|---|
Kursa biedram nopirkta foto kamera, kas ir kādas trīs reizes krutāka kā manējā. Puika nevar ciest, ja viņu fotogrāfē, pats nekad nav fotogrāfējis ar manu, krietni vienkāršāku spoguļkameru. Zinu, ka viņai mammai naudas ir pietiekoši, bet nu tomēr - sirds atkal jau apskrējās, jo man tas tika pateikts - viņam nopirka fotoaparātu! Nespēju pieņemt, ka cilvēki tērē vairākus simtus, lai nopirktu ūber krutu fotoaparātu, lai gan līdz šim nav fotogrāfējuši un turpmāk visticamāk taisīs vien ballīšu bildes un ar automātisko režīmu. Jā, es, muļķe atkal cepos par sīkumiem, bet šie stulbie sīkumi veido manu dzīvi un es kļūstu viegli aizkaitināma, kad kārtējo reizi kāds kaut vai netiešā veidā man pabāž zem deguna - re, tu gribi nieka objektīvu, lai vari nopelnīt kabatas naudu taisot fotosesijas? A man mamma nopirka profesionālu aprīkojumu!!! :P
1. Apr 2011 @ 16:53
|
| » *** |
|---|
Apbērējām omīti. Sirreāla sajūta. Jo tur, tai aukstajā kapličā, koka zārkā gulēja pavisam svešs cilvēks. Sajūta, ka bijām kādam radam uz bērēm un visa ģimene brauca, tikai omi atstājām Rīgā. Atbraucām mājās un omīte mūs sagaidīs kā parasti - ar siltām vakariņām un lai vai cik slikti ar pašsajūtu, tomēr galds vai lūzīs no mielastiem. Tomēr nē... Tagad mana omīte atdusas tik traki tālu... Visas asaras vēl nav izraudātas...
Opis bērēs mamma stāstīja, ka ome jau sagatavojusi gan mazbērniem ziemassvētku dāvanas, gan manu kāzu dāvana jau nolikta. Par to iedomājoties vien asaras sakāpj acīs... Mana ome tik ļoti gaidīja manas kāzas... Un viņai bija tik milzīgs prieks, kad viņa iepazinās ar manu draugu šajos ziemassvētkos...
31. Mar 2011 @ 21:25
|
| » Aizvakar nu gan bija dieniņa... |
|---|
Aizvakar jau no paša rīta bija varena noskriešanās. No paša rīta skrēju pie ārsta, pēc tam uz Rīgu - bija jāpaspēj uz Canon prezentāciju, kas tika organizēta kopā ar Creative Latvia. Pirmo reizi atnāku ur izsmalcinātu restorānu, kur priekšā sagaida grimētāji, garlaikotas modeles, sarkano paklāju tīrošas asistentes un sastresojušies organizatori. Biju tur no 11:00 līdz pat 21:00 ar 3h pārtraukumu, kura laikā paspēju aizskriet uz universitāti, nokārtot šādas tādas lietas ar lietvedi, dabūt parakstu no pasniedzējas un otrai atgādināt par savu esamību. Tiklīdz ar ārsta zīmi rokās biju tikusi pie sesijas pagarinājuma, mani mans mīļums aizveda uz olympiju, un vienīgais, kam atlika laiks, bija divas picas šķēles. Un pēc tam ar kolas glāzi rokās skrēju jau atpakaļ, kur jau bija sākuši ierasties pirmie viesi, spēlēja saksafonists, bija uzkodas, vīns, slavenības, utt. Viss pārējais stāsts ir garš un neinteresants. Bet vienu gan varu pastāstīt. Beksteidžā, kur sagaidīju savu parādīšanās brīdi, biju kopā ar modelēm. Jaunām meitenēm no Budes. Un vienai no viņām bija jāvelk mugurā ļoti maza izmēra kleitiņa. Pati meitene nēsā 32izmēru. Un kleitu viņai mugurā vilka 3meitenes, plus, izmantoja zīda šallīti, lai vieglāk uzslidināt mugurā apģērbu. Njā.. :)
Bet kopumā esmu apmierināta ar to visu dienu, ko pavadīju šādā kompānijā. Žēl, ka bija ātrāk jādodas prom, kā bija domāts, tomēr vienā brīdī man deva ekstra patīkamu uzdevumu - safotogrāfēt meiteņu portretus. 8fotogrāfijas ir redzamas arī te: http://mango.delfi.lv/zinas/showbiz/mode/notikusi-latvijas-dizaineru-modes-skate.m?id=36777219 Turklāt, arī galvenā ir mana bilde, lai gan tur apakšā ir mana asistējamā fotogrāfa vārds :)
Protams, nedaudz žēl, ka šīs fotogrāfijas nevaru izmantot ar savu vārdu, bet tā bija neatsverama prakse :)
Ps. tagad man beidzot ir labs foto-ekipējums, kuru gribu izmantot kādā meitenes brīvdabas fotosesijā :)
11. Feb 2011 @ 20:33
|
| » Atceries!! |
|---|
Par savu laimi nevienam nedrīkst lielīties!!
23. Jan 2011 @ 18:22
|
| » *** |
|---|
"Mērķis ir ceļš. Galamērķis ir dzīve."
"Mūsu dzīve paiet , vēloties kaut ko sasniegt, sekojot sapņiem, domājot, ka, tos sasniedzot, būsim laimīgi. Taču tā nav. Esamība ir ceļš, nevis mērķis. Nav svarīgi, cik skaists, svarīgs vai garīgs ir tas, pēc kā tiecamies. Pēdējā pietura vienmēr ir nāve. Ja neprotam būt laimīgi jau ceļā, mēs tādi nekļūsim, arī nonākuši galā."
Horhe Molists, Gredzens.
19. Jan 2011 @ 20:23
|
|
|