rūtiņas. [šodiena|pārējie|vakardiena]
.

[ userinfo | īsumā ]
[ calendar | vakardiena ]

[11 Apr 2010|01:54pm]
es tikko izstūmu uz balkona kulbkrēslu vai klubkrēslu, vai kā tur, un tūlīt iešu tur izlasīt līdz galam grāmatu.
2 comments|post comment

[10 Apr 2010|03:22pm]
vakar pie kroga durvīm dzirdēju pašus romantiskākos vārdus, ko puisis (kārlis) var pateikt kādai meitenei (sandrai), daloties atmiņu sajūtās par kopīgi pavadīto laiku: 'atceries to dienu, kad es gandrīz pie tevis nomiru?'
savukārt romāns šodien izdarīja gandrīz tikpat romantisku lietu - viņš ieskrāpēja savā telefonā manu vārdu, un tas ir gandrīz tāpat kā to ietetovēt sev ādā.
10 comments|post comment

[08 Apr 2010|12:35pm]
[12:34:47] Dace: bet mana šīsdienas jaukākā atklāsme ir tāda, ka es esmu brīnišķīgs cilvēks
[12:35:21] Dace: vienkārši pats jēzus
2 comments|post comment

[08 Apr 2010|12:00pm]
man liekas, ka vakarnakti pie mums varētu salīdzināt ar mazbudžeta kinofilmu par nelaimīgo jauniešu dzīvi, kuriem vecāki bērnībā pievērsuši par maz uzmanību. lieki teikt, ka šodien jūtos morāla peļķe, lai gan manu lomu varētu parādīt kā mazo māsiņu, kas vienkārši aiziet gulēt, haha.
post comment

paģiru simpozijs [06 Apr 2010|12:51pm]
Mitoloģiskā vārdnīca


Senais vidējais latvietis - cilvēks, kuram nav desas (putraimi), bet kurš tos grib.

Vācu kungs – cilvēks, kam ir desa (putraimi), un ko senais vidējais latvietis labprāt viņam atņemtu, bet nevar.

Velns – panaivs muļķis, kuru viegli aptīt ap pirkstu. Dzīvo piemājas dīķī ar savu ģimeni. Ja paveicas, viņš var tikt paverdzināts.

Dievs – vecs, slims, pusakls vīrs, kuram drīzāk vajag citu palīdzību. Viņš vienmēr uzrodas brīžos, kad to vismazāk gaida, un uzdot dažādus pārbaudījumus, bet tik un tā viņam agrāk vai vēlāk vajadzēs cita palīdzību (nolādēts, uz ko tad lai paļaujas?!)

Māra – ļauna, nenovīdīga sieviete, kas sākumā it kā iedod desu (putraimus), bet tad vēlāk tos atņem.

Pērkons – čalis, kas mūžīgi ir neapmierināts ar pastāvošo iekārtu un savu neizdevušos dzīvi, un tādēļ ir dusmīgs. Ja netici, ieej blakus istabā, un paskaties uz savu tēvu.

Skopulis – garīgi slims, nelīdzsvaorts cilvēks ar lielu materiālu nodrošinājumu, kas iegūts mantojumā no bagātā vectēva ārzemēs. Iespējams, kādreiz bijis senais vidējais latvietis, kuram nav desas (putraimi). It kā varētu kaut ko atļauties, bet žēl.

Ūsiņš – spilgti attēlo mūsdienu valdību. It kā normāls džeks – skaists , pieder stallis, vienreiz gadā ierodas ar savu lepnāko ērzeli, bet lietas labā tik un tā neko nevar izdarīt. P.S. atsevišķos gadījumos var būt arī vācu kungs.

Lietuvēns – parādu piedzinējs jeb vācu kungs, kas tevi žņaudz, jo tev ir desa (putraimi).

Ragana – gaužām vienkārša sieviete, kas vāc zāļu tējas, ir neglīta, un citreiz izliekas, ka ir ļauna. P.S. Vecmeita P.S.2 Pastāv pamatotas aizdomas, ka joprojām nevainīga.

Kāpēc senatnē pasaulē laida tikai divus dēlus? – bija bail, ka trešais būs muļķis (antiņš).

Antiņš – ģimenes atsumtais jaunākais dēls, iespējams mūsdienās klausītos Nirvanu un uzstātos Okartes akadēmijā kopā ar Mareku Kolātu. Ja dzīvē kaut ko sasniedz, parasti tā ir haļava. P.S. latentais gejs

Saulcerīte – panaiva meitene, kas lasa Aspaziju, Annu Brigaderi un Vizmu Belševicu, kā arī fano par Raini. Šobrīd ir literatūras skolotāja Džūkstes vidusskolā, brīvajā laikā sacer pasakas bērniem.

Laima – bet kur tad viņa ir?

Karalis – lielos vilcienos diezgan liels muļķis, kuram ir daudz desas (putraimi), interesē vēl vairāk desas (putraimu), un vēlvairāk desas (putraimu). Panaivs, jo gatavs atdot meitas roku trešajam tēva dēlam par desu (putraimiem), lai gan varētu to atņemt vācu kungiem (Karalis pats ir vācu kungs)

Trešais tēva dēls – dažkārt var nebūt antiņš. Mazliet gudrāks, izlauzies caur skaudro dzīves ceļu, mazliet apveltīts ar matemātisko domāšanu, ir turējis savās rokās desu (putraimus), tādēļ zina, uz ko tiekties. Topošais karalis, kuram tiešām būs daudz desas (putraimi), ko viņš atņems bagātajiem vācu kungiem, un atdos nabadzīgajiem senajiem latviešiem.

Pūķis – dzīvnieks, kas, iespējams, ir ierakstīts sarkanajā grāmatā, atrodas uz izmiršanas robežas, un vispār ir reti sastopama suga pasaulē. Patiesībā nemaz nav ļauns, mierīgi dzīvo savā alā, bet nez kāpēc, visi viņu cenšas iznīcināt desas (putraimu) dēļ.

Princese – tā noteikti nav Saulcerīte.


(autori, I. Šlāpini wannabe: Normunds Z., Dace J., Kristians K.)
4 comments|post comment

[06 Apr 2010|11:45am]
kaut arī šodien ir līdz šim jocīgāko sajūtu diena, man ir totāls prieks par pārvākšanos. piekto ar pusi reizi dzīvē.
post comment

[02 Apr 2010|11:44am]
man šķiet, ka ziemassvētku laimīšu pareģojums ir bijs precīzākais pareģojums manā dzīvē.
1 comment|post comment

[31 Mar 2010|11:36am]
vispār man ir mazliet žēl, ka visi mani ieraksti pēdējā laikā ir rakstīti vai nu uz paģirām, vai arī vēl esot nelielā šmicē, jo varētu nospriest, ka ar mani ir pavisam bēdīgi, bet tā patiesi nav. šoreiz gan atkal ir otrais variants, tātad, esmu nelielā šmicē, turklāt esmu džūkstē (jau trīs minūtes tagad štukoju, vai vārdi "šmice" un "džūkste" ir atskaņas), un tagad tēloju, ka rakstu bakalaura darbu. ja kaut ko šai pasaulē vispār var saukt par bohēmu, tad tas ir laiks, ko es šobrīd dzīvoju, indeed. uz runa jau nav par dzeršanu un ballītēm, bet to vienaldzību pret lietām, ko citi cilvēki sauc par atbildību.
7 comments|post comment

[30 Mar 2010|12:49pm]
es nezinu, kam es vakar ticēju, kad teicu romānam, ka mēs tikai aiziesim pie sandras mazliet pasēdēt. nē, nu, jā, mēs mazliet pasēdējām līdz pusčetriem rītā, un nesen pārnācām mājās, pa ceļam secinot, ka ir tikai otrdiena. tomēr skaidrs, ka tā iznāca tikai tāpēc, jo mēs ar aleksi pildam apņemšanās, un mēs bijām apņēmušies, ka neiesim no matīsenes prom līdz pēdējam brīdim, kamēr mēs jau visiem būsim pieriebušies. aleksis vēl palika tur, es laikam zaudēju, ja tā ir spēle. katrā ziņā, sandra, lūdzu piedod par to.
6 comments|post comment

[29 Mar 2010|01:28pm]
vakar naktī es teicu romānam, ka šīs bija manas jaukākās paģiras dzīvē, un viņš teica, ka tas izklausās pēc cibas. pēc kaut kā tāda, kas jāieraksta cibā. tātad, vakar bija mana mūža jaukākās paģiras. atbraucām vēl krietni sareibuši, abi izrādījām neticību citramonam, tāpēc pa kluso dzērām četrsimto ibumetīnu. ēdām garšīgākās pusdienas divas reizes pēc kārtas. noskatījāmies divas filmas. izrādījām viens otram siltas jūtas. vairāk smējāmies nekā elpojām.
post comment

[28 Mar 2010|10:44pm]
man vienmēr ir licies, ka visas tās muldēšanās par mīlestībām no pirmajiem acu mirkļiem, nepārejoša siltuma sirds rajonā, gatavība nošauties galvā, ja kaut kas noietu greizi, ir tikai grāmatās izdomātas lietas, ka dzīvē cilvēki ir krietni pragmatiskāki, un mīlestību paši izvēlas jeb nolemj, bet tagad es totāli zinu, ka esmu kļūdījusies, kādreiz domājot, ka mīlestība ir tikai drošības sajūta, ka mīlestība ir lēmums būt kopā ar kādu, ko esi izvēlējies pēc noteiktiem kritērijiem. tagad es totāli zinu, ka tādas jūtas ir uzreiz, vienā mirklī, tās nevar sagaidīt vai nolemt, un tas skan ļoti gay, bet es patiešām no pirmajām minūtēm zinu, ka šitais cilvēks man būs līdz beigām, un šī pārliecība nerada bailes par pārāk lielām saistībām vai relatīvas brīvības zaudēšanu, nē, tā vairo tikai prieku.
5 comments|post comment

[25 Mar 2010|04:05am]
pulkstenis rāda četri no rīta, romānam rīt ir svarīga diena dejošanā, man laikam ir divi semināri, bet mēs turpinām svinēt dzīvi, un, pat rēķinoties ar morālām sekām, baudām laimi (GAY). sveiciens edijam melnim, sandrai mētrai, elīnai kolātei, sabīnei žildei, šarmam, normundam bovijam, karūsovai, aļļēnas štucerim (kas piegādāja prieku), mammmai un tētim, un dzeltenajam pilienam, kas pastaigājās pa brīvības ielu (un reklamē "gutta" sulas).
3 comments|post comment

[24 Mar 2010|10:26pm]
daudz vieglāk par īstu iemeslu garastāvokli var sabojāt kāds sīkums, mazs, nenozīmīgs viltus iemesls, kas tiek pamests kā akmentiņš pa kājām - gar zemi jau nenokrīti, bet tik ļoti nokaitina tā aizķeršanās, ka pēc tam tik ilgu brīdi nav iespējams nomierināties. tieši šāda sīkuma dēļ šobrīd es jūtos tik ļoti sarūgtināta un līdz sirds dziļumiem aizvainota - par kādu īsu, lieki pateiktu frāzi, kas mani grauž nupat trīs stundas. līdz ar to, katrs nākamais neveikli izteiktais vārds šķiet īsta katastrofa, gadsimta pārmetums un iemesls, lai, ja ne šķirtos uz mūžu, tad vismaz apcirstos uz papēža, un dažas minūtes aizvainoti klusētu. un pāri racionālajiem mudinājumiem, ka nepavisam nav tik traki, ka esmu lieki uzbūrusi drāmu, pie viena apbēdinot cilvēku, kas diezgan droši man nozīmē visvairāk, es vienalga nevaru SAŅEMTIES, un, kā sešgadīgs bērns, riju kaklā asaru kamolus.
4 comments|post comment

[23 Mar 2010|07:34pm]
es nekad neesmu baidījusies būt pārāk liels gejs, jo man vienmēr ir šķitis, ka drīzāk jākautrējas no atsaldētības, nekā mazliet lielākas jūtelības, un tāpēc šobrīd ir tā, ka mani absolūti neinteresē, vai homeopātija ir placebo, vai kanta tulkojums ir plaģiāts, kuri ir labie un kuri ir sliktie fakultātes aktīvisti, jo tas viss ir fakin nesvarīgi, mani interesē tas pa va sa ris, kas man ir galvā, un tikai daži cilvēki, kas ir manā dzīvē.
8 comments|post comment

daily report [22 Mar 2010|08:10pm]
pēc tam, kad vakar biju kārtīgi izballējusies romāna radu ballē, kurā es gandrīz miru no sajūsmas par saviem potenciālajiem radiem, šodien, protams, bija manāmas morālas paģiras un viena jauna ballīšu rēta uz muguras. paģiras centos ārstēt ar garu pastaigu, pavasara jakas meklējumiem, kino un kokpornu, romāna uzmundrinājumiem, tomēr tas, ka šī diena ir lemta neveiksmei, bija skaidrs jau no rīta. kad puiši aizgāja pelnīt maizi haltūrā, mēs ar kaču centāmies uzlauzt tās mājas durvis, kuras nekad nedrīkst vērt ciet, jo tās vienkārši aizkrīt uz mūžīgiem laikiem. pēc ilgsošiem mēģinājumiem durvis izspert ar kāju, atmūķēt ar kredītkarti, matadatu, kaut kādu mistisku atslēgu, un vēlreiz sitoties pret tām ar plecu, sapratām, ka mums tas nekad neizdosies. apmēram tajā mirklī man uznāca pēc-ballīšu nespēks, tāpēc prātīgākā doma šķita doties patrulēt uz zirgu pastu, kamēr atradīsim kādu spēcīgu aktieri, kas izlauzīs mūsu mājas durvis. tā vietā lai palīdzētu, kristians mani sabāra, ka es romānu esmu aizvedusi neceļos, mēs ar kaču apvainojāmies, un gājām prom. pēc pusstundas kristians tomēr apžēlojās, un abi ar romānu ieradās mūs glābt. viņiem tas izdevās aptuveni piecu minūšu laikā. lieki teikt, ka jutāmies nožēlojami.
15 comments|post comment

[22 Mar 2010|07:36pm]
- zini, ko vēl es gribu ar tevi izdarīt?
- nu?
- apprecēt!
(visi taisa mīļas sejas izteiksmes)
2 comments|post comment

[19 Mar 2010|05:08pm]
ja no rīta ir jāraud, tad tas ir skaidrs, ka diena nebūs izdevusies.
3 comments|post comment

[16 Mar 2010|11:28am]
šorīt jutos vīlusies un NODOTA, kad pavēros pa logu, un ieraudzīju puteni, lielas sniega kupenas, vārdu sakot, visīstāko nomoda murgu. romāns rītu iesāka ar skaļiem lamuvārdiem (esi sveicināta, labā karma).
1 comment|post comment

[14 Mar 2010|04:58pm]
kopš romāns ir manā dzīvē, es zinu, ka manas draudzenes un pudeles māsas ir īsta zelta dzīsla.
2 comments|post comment

[13 Mar 2010|01:59pm]
esmu oficiāli pārvākusies. ceturto reizi dzīvē. patiesībā ceturto reizi ar pusi. līdz 17 gadu vecumam nebiju pārvākusies nevienu, bet tagad - 5 gadu laikā -, veselas četras. ar pusi. drausmīgs apjukums, un ārā atkal ziema. iesim ar elīnu un sandru ēst paģiru suši, lai gan man nemaz paģiru nav.
post comment

navigation
[ viewing | 100 entries back ]
[ go | earlier/later ]