| Viļums Eiropā. Ievads. No kā viss sākās un kā Doma pārtapa par Plānu |
[23. Jul 2007|10:37] |
Kā daži jau būs pamanījuši, Viļuma ģimene viskompaktākajā sastāvā, t.i., es un mana sieva, jūlija pirmās divas nedēļas pavadīja ārzemju ceļojumā. Pie tam, pilnīgā pašdarbībā, neizmantojot nevienas tūrisma firmas pakalpojumus. Šai ceļojumā visus 4460 kilometrus viņus veda uzticamais draugs - vienpadsmitgadīgs Volvo 460. Par šo ceļojumu tad arī šajā un dažos turpmākajos stāstiņos.
Katrā ceļojumā, īpaši ar savu auto, ir lietas, bez kurām grūti vai neiespējami iztikt. Pirmkārt, maršrutu būtu ieteicams iepriekš kaut nedaudz saplānot, otrkārt, tam derētu atlicināt arī mazliet naudas, tad vēl derētu pārbaudīt auto tehnisko stāvokli. Tālāk, būtu jātiek skaidrībā, kur ceļotāji gulēs, ko un kur ēdīs. Tā kā auto bez degvielas nekust, tad jāzina vismaz aptuveni, cik naudas tai būs jāizdod. Lai neapmaldītos vai pa ceļam nepalaistu garām ko interesantu, jāsagādā kartes un ceļvežus. Vārdu sakot, darba pietiek.
Pati Doma radās jau aizpagājušā gada nogalē, kad divu mazliet avantūristu galvās brieda ideja, ka jāaizbrauc tak ar auto vienreiz kaut kur tālāk par Lietuvu vai Igauniju. Variantu nebija daudz - Eiropa vai Ukraina (kas tikko bija atļāvusi ES pilsoņiem iebraukt bez vīzām). Kā daži varbūt atceras, tas beidzās ar mūsu Ukrainas ceļojumu, atliekot Eiropas tūri uz nākošo, t.i., šovasaru.
Kas lemts, jāpilda. Jau no rudens pamazām sākām veidot maršrutu, kas pamazām tapa par Plānu. Sākumā plānošana notika ar vērienu, atradās tik daudz Vietu, Kuras Nekādi Nevar Palikt Neapskatītas, ka vienubrīd sāka izskatīties, ka atvaļinājums būs pārāk īss :) Kļuva skaidrs, ka nevar aptvert neaptveramo. Zinot, ka lielās pilsētas ir autotūristiem īpaši nedraudzīgas, pirmās atmetām tās. Tālāk jau gāja vieglāk, atlika vien atteikties no vietām un lietām, kuras nebija īsti pa ceļam, mazliet iztaisnot maršrutu un nu jau iekļāvāmies divās nedēļās, kas likās pieņemami.
Plānošanas procesā iegādājāmies pāris ceļvežus, ceļu kartes un plaukstdatoriņu Asus A696 ar navigācijas programmām. Tas gan maksāja diezgan sālīti, bet brauciena laikā pilnībā attaisnoja sevi, taupot mūsu nervus un laiku.
Auto tuvojās kārtējās apkopes termiņš, tādēļ pirms brauciena samainīju eļļas, filtrus, pie viena apskatīju arī gumijas, bremzes. Izpūtēju mazliet bija jāmetina. Atklājās maza problēma ar vienu piekares stieni, maza graboņa, bet ar laužņa palīdzību uz laiku graboņu likvidēju (pēc Polijas ceļiem graboņa diemžēl ir atgriezusies). Tas arī viss. Ceļā auto ne reizes nepievīla. Patīkami.
Ar plānošanu mēdz būt tā, ka pēdējā brīdī pat vislabākie plāni var mainīties un nākas daudz ko improvizēt. Arī es savu cītīgi gatavoto plānu pāris dienas pirms izbraukšanas kardināli mainīju - pagriezu maršrutu pretējā virzienā. Iemesls tam - laika prognozes, kas Austrumvācijā, ar kuru bija domāts sākt braucienu, rādīja nepārtrauktu lietu, tai pašā laikā Austrijā solot mainīgu laiku ar pāris pērkona negaisiem. Tagad varu teikt, ka šāds notikumu pavērsiens nebūt nesabojāja pasākumu, varbūt šādi sanāca pat labāk.
Tas arī šodien viss. Bildes radīsies pamazām, kopā ar nākošajiem stāstiņiem, kas visi kopā būs atrodami šeit.
 |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}