| Par inflāciju |
[Oct. 10th, 2005|09:29 pm] |
Inflācija septembrī - 1,5%, 12 mēnešu inflācija 7,2%, šā gada inflācija 5,9%.
Ko tālāk un kas vainīgs? Lai arī cik skaļi nebūtu virsraksti portālos, man liekas, ka vismaz septembrī situācija nav tik traģiska, kā liekas pirmajā acu uzmetienā. Grafiks no CSP ziņas (cerams, ka redzams zemāk) rāda vairākas lietas, starp kurām galvenā ir tā, ka cenu kāpums nav noticis jomās, kuras es (diezgan brīvi, jāatzīst) sauktu par eksistenciālām, vai ir sezonāls.
1.lielākais kāpums: izglītība. Taču šim kāpumam ir sezonāls raksturs tādā ziņā, ka diez vai izglītības izmaksas oktobrī, novembrī, decembrī un tā tālāk līdz nākamajam septembrim, pieaugs tikpat strauji.
2.lielākais kāpums: apģērbi un apavi. Tas tiek lielā mērā skaidrots ar atlaižu sezonas beigām, kam atkal ir sezonāls raksturs.
3.lielākais kāpums: viesnīcas un restorāni. Nu, šī sadaļa pilnīgi noteikti nav eksistenciāli nepieciešama, aiz kam to vispār varētu neņemt vērā, un ļoti iespējams, ka šo kāpumu pārsvarā veido ārvalstnieku pieprasījuma pieaugums.
4.lielākais kāpums: transports. Tas jau ir nopietnāk. Taču šeit manāmi pietrūkst metodoloģiska skaidrojuma, kā tiek aprēķināti šis 4,1% lielais kāpums. Konkrēti, vai tas balstās tikai uz transporta pakalpojumu, respektīvi, sabiedriskā transporta un taksometru cenu pieaugumu, vai tajā ir ietverta arī degvielas kā preces, ko pārdod DUSos privātiem lietotājiem, un autotransporta cenas kāpums. Jo individuālais pārvietošanās līdzeklis, respektīvi, automašīna, bieži ir diezgan viegli aizstājams ar citu, lētāku un mazāk rijīgu auto vai, galu galā, velosipēdu vai sabiedrisko transportu.
Līdzīgi pietrūkst metodoloģiskās informācijas par degvielas cenu kāpumu. Ziņā tiek minēts, ka degvielas cena pieaugusi par 10%, taču nav izdalīts benzīns un dīzeļdegviela, kas ir ļoti būtiski, novērtējot degvielas cenu pieauguma ietekmi uz cenām citām precēm un pakalpojumiem. Jo industriālā degviela ir dīzelis, nevis benzīns, kuru savā bākā lej nevis kombains, traktors, smagais un autobuss, bet, labākajā gadījumā, firmas direktors.
Vēl pie šīm pozīcijām varu piebilst, ka nesaprotu, kā septembrī varēja palielināties sakaru pakalpojumu cenas, bet nu labi.
Tādēļ mans uzskats par septembra inflācijas datiem ir - nav ko celt paniku, velns nav tik melns, kā rakstīts ziņu virsrakstos. Imho septembra cenu kāpums pārsvarā "sit" pa relatīvi turīgākajiem, kuri gan jau kaut kā amortizēs šo cenu kāpumu. Tiesa, te atkal daudz kas ir atkarīgs no metodoloģijas. Ja pareizi saprotu CSP rakstīto, inflācija (patēriņa cenu indekss, PCI) tiek aprēķināta pēc 423 dažādu preču un pakalpojumu cenu izmaiņām. Tas nav daudz un iespējams, ka PCI ir vairāk orientēts uz uz mazturīgajiem un ne-tik-turīgajiem iedzīvotājiem, nekā man liekas... No otras puses, sadaļā "Viesnīcas un restorāni" šādu orientāciju neko daudz nemana.
Nedaudz bēdīgāka izskatās situācija ar inflāciju ilgākā laikposmā (skat. tabulu zemāk). Šeit redzams, ka būtisks kāpums pēdējos 12 mēnešos un tieši šogad ir noticis eksistenciālajās jomās. Tajā skaitā cenas strauji augušas veselības aprūpei un pārtikai. Kā arī transportam, taču to novērtēt traucē jau augstāk aprakstītā metodoloģiskā neskaidrība. Toties zems cenu pieaugums ir tādā eksistenciālās jomā kā mājokļa izmaksas, savukārt apģērbu un apavu cenas ilgtermiņā pat ir kritušās.
Kādas sekas var būt inflācijas spiedienam? Principā, nekādas labās. No vienas puses, paaugstināta inflācija nereti pavada strauju IKP pieaugumu, kas pēdējos gados ir vērojams arī Latvijā. No otras puses, ne visiem algas pieaug atbilstoši inflācijai vai ātrāk. Un šeit vispirmām kārtām ir svarīgi, lai inflācijai visvairāk skartu relatīvi turīgo slāni, kurš spēj šo spiedienu amortizēt, pārdalot izdevumus. Jo tālāka ienākumu atšķirības, skatoties pēc reālās pirktspējas, palielināšanās noteikti nav vajadzīga - man jau tā liekas, ka šī ienākumu atšķirība vismaz daļēji izskaidro sociālpolitisko ekstrēmismu, ko mēs pēdējā laikā arvien biežāk redzam.
Vēl viena lieta, pie kā var novest inflācijas spiediens, ir "panika" to cilvēku starpā, kuriem ir izveidoti uzkrājumi, kas liktu viņiem šos uzkrājumus "izmest tirgū" pēc principa labāk notērēt, jo inflācija vienalga "noēdīs", palielinot pieprasījumu un, tādejādi, arī cenas. Tiesa, no otras puses, šāds kāpums skartu galvenokārt atsevišķas preču grupas, un tikai pastarpināti atsauktos uz cenu kāpumu citās jomās, kaut arī veicinātu "paniku". Iespējams, process jau ir sācies, un straujais cenu kāpums Viesnīcu un restorānu jomā ir daļēji skaidrojams ar šādu parādību.
Ja pareizu saprotu LB datus, mājsaimniecību uzkrājumu (termiņnoguldījumi un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu) apjoms latos augusta beigās bija 378,1 miljoni, kamēr naudas bāze (skaidra nauda apgrozībā + banku depozīti LB) bija 1,164 miljardi latu. Man liekas, ka tas ir daudz, un šāda naudas daudzuma "izmešana tirgū" ne pie kā laba nenovestu, plus vēl nezināms naudas uzkrājumu apjoms skaidrā naudā... Taču tā arī neizbrīnītu, ņemot vērā to, ka vidējā noguldījumu likme bankās augusta beigās bija 2,9%. Palabojiet, ja kļūdos visā šajā naudas penterī.
P.S. Kādēļ, gribot izlabot ierakstu caur pārlūkprogrammu, nevis semagic, man rādās kkāds galvaskauss? 8-0
| Grupas | 2005.gada septembrī, salīdzinot ar: |
| 2004.g.septembri | 2004.g.decembri | 2005.g.augustu |
| Kopā | 7,2 | 5,9 | 1,5 |
| Pārtika | 8,6 (!) | 5,9 | -0,1 |
| Alkohols, tabaka | 6,1 | 6,6 | 0,5 |
| Apģērbs, apavi | -0,7 | -0,6 | 7,0 |
| Mājoklis | 5,6 | 3,8 | 0,3 |
| Mājokļa iekārta | 3,7 | 3,9 | 0,6 |
| Veselība | 10,4 (!) | 9,1 (!) | 0,1 |
| Transports | 18,8 (!) | 16,3 (!) | 4,1 |
| Sakari | -2,9 | -1,3 | 0,1 |
| Atpūta, kultūra | 1,7 | 1,8 | 0,8 |
| Izglītība | 9,2 | 8,5 | 8,0 |
| Viesnīcas, restorāni | 11,2 | 9,5 | 4,6 |
| Pārējie | 6,7 | 6,1 | 1,6 |
|
|
|
