Man nav dienvidnieces temperamenta, manējais ir kā plūstoša upe; mierīga silta.Mans trakums ir kā pērkons.Nevis trakulīgs ugunsgrēks. Sēžu un žēloju sevi par neatbilstību kāda gaidām.
Taču man ir labi savā ādā, man ir savi spēka avoti. Neizlīst man laukā no sevis. Un varbūt tā arī labi.
Ja Tev būtu skruļļaini mati un brāļa kājas vai tad Tu būtu Aga?:)
From: | aga |
Date: | December 17th, 2003 - 02:15 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Man arī lēnām un pamazām paliek sevī labi. Labāk. Kādreiz bija pavisam tūdīgi.
Bet nebūtu tak ne vainas Agai ar garām kājām un ruļļainiem matiem, ko? :) Es jau neko. Mazās māsas sindroms ir izkosts un pārdzīvots. Palikusi vien tieksme būt par vāveri - no malas vērotāju, ja gadās būt lielākā, pasvešā barā.
Nelien no sevis ārā. Tev piestāv tā, kā ir. Ja nu galīgi neiet - moš nomaini tos, kuru gaidas Tev ir svarīgas.