aga -

Man arī lēnām un pamazām paliek sevī labi. Labāk. Kādreiz bija pavisam tūdīgi.
Bet nebūtu tak ne vainas Agai ar garām kājām un ruļļainiem matiem, ko? :) Es jau neko. Mazās māsas sindroms ir izkosts un pārdzīvots. Palikusi vien tieksme būt par vāveri - no malas vērotāju, ja gadās būt lielākā, pasvešā barā.

Nelien no sevis ārā. Tev piestāv tā, kā ir. Ja nu galīgi neiet - moš nomaini tos, kuru gaidas Tev ir svarīgas.

(Reply to this) (Parent)