|
|
|
March 3rd, 2006
10:00 am - Kur ir robeža?
Darbinieks pasaka, ka viņam tagad jāpalīdz dators pārvest un tad ir jābrauc uz Latgali? Kā ar darba laiku, vēl jau tikai 10:00 no rīta.
Ko šādā situācijā, lai dara? Priekšnieka vietā ir pagrūti.
Kas ir attieksmi pret darbu?
Un vispār ko, lai darbiniekam saka, ja viņš vienkārši pasaka ka vajag iziet uz 3 stundām? Un nav jau tā ka reizi mēnesī.
Current Mood: Apjukums.
|
Comments:
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) guvi |
|---|
| Date: | March 3rd, 2006 - 10:11 am |
|---|
| | | (Link) |
|
es teiktu, ka taa ir bezkauniiba no darbinieka puses
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/26229/544) | | From: | afs |
|---|
| Date: | March 3rd, 2006 - 12:42 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Es ar tā pat teiktu, bet ja nu es kļūdos un ir kaut kāds nezināmi izskaidrojoš faktors tam visam.!?
| From: | guvi |
|---|
| Date: | March 3rd, 2006 - 12:48 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
nju neko ... nepaardziivo ... lai jau
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/51992/4762) | | From: | nrk |
|---|
| Date: | March 3rd, 2006 - 10:17 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Pasaki, ka būs jāatstrādā.
| | From: | afs |
|---|
| Date: | March 3rd, 2006 - 12:41 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Pavaicāju vai ir kas darāms, ja nav tad ..neko darīt.. Jaunu darbu neizdomāšu. Vienmēr aizdomājos, ko šādās situācijās var darīt. Vēl joprojam neko neesmu izdomājis.
Skatos tu jau būsi iejuties kā priekšnieks, tad es varu mierīgi vēl paslimot (paslinkot), ja? :P
Bet viņš itkā jau bija sestdien darbā, tāka daļēji būs jau to laiku atstrādājis.
Jā, šie ir grūti jautājumi, bet es domāju tā, ka katrs cilvēks ir nedaudz (daudz) savādāks kā citi, tāpēc, lai arī kā mēs gribētu, lai visiem būtu vienādi noteikumi, nosacījumie, utt, reāli ir ļoti grūti to realizēt - nav jau vairs padomju laiki ;) Katram jau tā attieksme pret darbu, pret kolēģiem ir savādāka, un itkā jau būtu pareizi no viesiem prasīt vienādu attieksmi, atdevi, bet to tāpat nekad nevarēs dabūt. Tāpēc vienmēr ir jāatrod kompromiss, lai tiktu ievērotas gan personas, gan pārējā kolektīva intereses. Un vienmēr jau pastāv tas risks, ka ja tam cilvēkam nepatiks darba apstākļi - piemēram priekšnieks uzskaita katru nostrādāto minūti, tad vienā dienā viņš var aiziet prom, bet ja viņš labi veic savus pienākumus, tas jebkurā gadījumā būs zaudējums. Nu jā, jautājums jau paliek tas pats - kur ir robeža? Bet nu tāpēc jau ir tādi priekšnieki un vadītāju, kas tad arī šīs robežas nosaka ;)
Nu labi, esmu te kaut kā izrunājies (sakarīgi/nesakarīgi) :) |
|
