Skatos tu jau būsi iejuties kā priekšnieks, tad es varu mierīgi vēl paslimot (paslinkot), ja? :P

Bet viņš itkā jau bija sestdien darbā, tāka daļēji būs jau to laiku atstrādājis.

Jā, šie ir grūti jautājumi, bet es domāju tā, ka katrs cilvēks ir nedaudz (daudz) savādāks kā citi, tāpēc, lai arī kā mēs gribētu, lai visiem būtu vienādi noteikumi, nosacījumie, utt, reāli ir ļoti grūti to realizēt - nav jau vairs padomju laiki ;) Katram jau tā attieksme pret darbu, pret kolēģiem ir savādāka, un itkā jau būtu pareizi no viesiem prasīt vienādu attieksmi, atdevi, bet to tāpat nekad nevarēs dabūt. Tāpēc vienmēr ir jāatrod kompromiss, lai tiktu ievērotas gan personas, gan pārējā kolektīva intereses. Un vienmēr jau pastāv tas risks, ka ja tam cilvēkam nepatiks darba apstākļi - piemēram priekšnieks uzskaita katru nostrādāto minūti, tad vienā dienā viņš var aiziet prom, bet ja viņš labi veic savus pienākumus, tas jebkurā gadījumā būs zaudējums. Nu jā, jautājums jau paliek tas pats - kur ir robeža? Bet nu tāpēc jau ir tādi priekšnieki un vadītāju, kas tad arī šīs robežas nosaka ;)

Nu labi, esmu te kaut kā izrunājies (sakarīgi/nesakarīgi) :)

(Reply to this)