Posted on 2009.04.02 at 20:57
šodien braucot uz Enguri manā apziņā atkal iesējās šaubas par visu. Vēlāk, kad pēkšņi saņēmu uzaicinājumu uz ātro randiņu viss mainījās.
Es sēdēju kā tāda muļķe, smaidīju un mēģināju saprast kādā krāsā ir viņa acis, bet viņš nokavēja mēģinājumu, jo gribēja mani pavadīt mājās.

Mans brālis atkal par mani ņirgājas, bet es tik un tā esmu pārlaimīga. (:

Comments:


+++
[info]zefiirs at 2009-04-02 21:04 (||||)
tu jau sen esi pelnījusi ko tādu :)
:P
p.s. esmu ievērojusi, ka mani pēdējā laika komentāri tavā klabā ir visai apšaubāma rakstura . ne miņas no ironijas
Previous Entry  Next Entry