Posted by [info]adrastea on 2009.04.02 at 20:57
šodien braucot uz Enguri manā apziņā atkal iesējās šaubas par visu. Vēlāk, kad pēkšņi saņēmu uzaicinājumu uz ātro randiņu viss mainījās.
Es sēdēju kā tāda muļķe, smaidīju un mēģināju saprast kādā krāsā ir viņa acis, bet viņš nokavēja mēģinājumu, jo gribēja mani pavadīt mājās.

Mans brālis atkal par mani ņirgājas, bet es tik un tā esmu pārlaimīga. (:
Read Comments
 

Reply to this entry:

From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.