Varbūt es beidzot iemācīšos rakstīt dzejoļus, kuri pašai patiks tad, kad viens vārds vairs neliksies tik ļoti par maz, lai izteiktu visu to banālo emociju gammu, kas dauzās manā prātā.
vārdi kā tādi vispār mūsdienās palikuši tik nodrāzti un nolietoti, ka tik reti sanāk tas kačing un saproti, ko tas vārds vispār nozīmē. un tad tas vienmēr skan savādāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}