Manuskripti.

хорошо с тобой, да плохо без тебя.

Posted on 2008.11.12 at 16:45

Vislabāk man sanāk tad, kad es parakņājos sevī, bet parakņāties sevī man pēdējā laikā nav sanācis, jo visu laiku kaut kur jāskrien un kaut kas jādara. Tāds iespaidīgākais kas palicis atmiņā, ja neskaita izvirtušo Stokholmas braucienu (bez jebkādiem fiziskiem kontaktiem, nepārprotiet) vēl ir Linas Leen koncerts operā, kurš bija gana iespaidīgs un visnotaļ grezns. Lāčplēša diena varbūt arī izsauca kaut kādas emōcijas, bet es esmu no tiem cilvēkiem, kuriem ikdienā ir svarīgi tas, ka piederu pie Latvijas, man nevajag speciālus svētkus, lai to atcerētos. Zinu jau zinu, ka šie svētki ir par godu strēlniekiem, nevis manai atmiņas uzlabošanai. Un tomēr. Novembrim piestāv karsta tēja, to jau es zinu, un kamīns un varbūt tomēr karstvīns ar mandarīniem un krustnagliņām, draugi, džezs, iespējams arī ūdenspīpe. Tas, ka pie manis uzturās cilvēki mani gan ir pamatīgi nogurdinājis. Neatceros pēdējo reizi, kad atnācu mājās, biju viena un varēju atslābt. Kā jau teicu, visu laiku kaut kas jādara. Izklausīsies kaut kā nepārdomāti, bet šobrīd lieku mērķi uz attiecību sačinīšanu ar Ieviņu. (: Man vienalga, ka viņa grib desocializēties. Tas tā, no emocionālajām lietām. No tīri praktiskajām. Liku TOEFL testu, tagad gaidu rezultātus, pēc nedēļas jāiet uz semināru par izglītību US&A. Mēs ar Līgu Zviedrijā sajutāmies kā sekstūristes, jo sapratām, ka tur ir ļoti daudz skaistu/gaumīgu/gādīgu vīriešu. Tagad mans neglābjami samaitātais prāts ir izstrādājis vēl vienu maršrutu - izglītība Zviedrijā. Tikai tur ir vēl aukstāks kā pie mums, bet es taču gribu viļņus un sērferus. Ohio diez vai to kontinenta vidienē arī atradīšu. Pavisam personīgi - sanāca saķeršanās caur sms. Būtībā man bija dusmas. Dusmas par to, ka viss VĒLJOPROJĀM (dieva dēļ, vai nav jau gana laiks pagājis) ir tik neskaidrs. Un es Zinu, ka pati būtu jau sen tikusi galā/pāri vai vienalga kā to saukt, ja vien nebūtu tie uzmācīgie atgādinājumi par sevi no viņa puses. Kā tev iet/negribi satikties/arlabunakti mīļotā utt. utt. utt. utt. un kad es skaidri un gaišipagautāju - ko tev no manis vajag. Atbilde skan - es negribu dejot tango. Nu ja, viss palika skaidrs, es starp citu arī negribu dejot tango, bet rumbu, bet viņam to neteicu, lai nerastos liekas asociācijas ar kādu, kuram ir šāds uzvārds. Es atbildēju, ka vēlos valsi bez jebkādām scēnām, krāpšanām, greizsirdības. Melots nebija, tikai valsi tad, kad man būs jau pāri 25. Šobrīd rumbu. Kaislīgu mīlestību. Kaislīgu nevis iznīcinošu. Tur ir atšķirība.